Daudzviet pasaulē audzē ģenētiski modificētus kultūraugus, arī Latvijā, taču tagad katrs novads var izvērtēt — ļaut vai nē. Kas īsti ir ģenētiski modificēti kultūraugi un kāda ir to ietekme uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi?
Pretrunīgi viedokļi
Kokneses novada lauksaimniecības konsultante bioloģiskās zemnieku saimniecības īpašniece Ineta Sproģe stāsta, ka nav konkrētas informācijas, kad īsti sākta ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšana. Pašlaik pasaulē attieksme pret tiem un tos saturošiem produktiem ir ļoti pretrunīga. Daudzi uzskata, ka, kukaiņu, vēja un ūdens pārnēsāti, tie var izraisīt krustošanos ar dabīgajiem augiem. Tas ir risks iegūt izturīgas nezāles un dažādus hibrīdus, kas varētu ietekmēt un, iespējams, pat pazudināt dažas augu un dzīvnieku sugas. Taču modificētās pārtikas aizstāvji apgalvo, ka tikai ģenētiski modificēti augi var glābt pasauli no bada, un, viņuprāt, mēs ikdienā tāpat apēdam daudz pārveidotas pārtikas.
Pilnībā aizliegt nevar
Kā liecina mājaslapā www.zb-zeme.lv atrodamā informācija, par ģenētiski modificētu organismu sauc dzīvnieku, augu vai mikroorganismu, kurā ar gēnu inženierijas palīdzību tiek ievietots jauns gēns ar nolūku uzlabot attiecīgā organisma izturību un uzturvērtību, kāda dabiskā vidē nav sastopama. Eiropā to dēvē par Frankenšteina pārtiku.
Pirms vairākiem gadiem Latvija pievienojās Eiropas prasībai atļaut ģenētiski pārveidotu kultūru audzēšanu, bet nu tas jāizlemj katrai pašvaldībai. Kā Eiropas Savienības dalībvalstij Latvijai jāpilda prasības par brīvu preču kustību. Tas attiecas arī uz ģenētiski modificētajiem augiem, tāpēc tos nevar aizliegt audzēt pilnīgi visā valstī. Izņēmums būtu tikai tādā gadījumā, ja visas Latvijas pašvaldības pieņemtu noteikumus, aizliedzot konkrētā teritorijā audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus. Aizliegums jānosaka uz laiku ne mazāku par pieciem gadiem.
Viss pašvaldību ziņā
Latvijā pārsvarā audzē ģenētiski modificētu kukurūzu. Tas tāpēc, lai aizsargātos no lauksaimniecības kaitēkļa, kura, izrādās, mūsu valstī nemaz nav. Rodas jautājums: ja apdraudējuma nav, kāpēc jāaudzē modificēta kukurūza?
Arī Aizkraukles reģionā dažviet audzē modificētus kultūraugus. Neoficiāli zināms, ka, piemēram, Kokneses novada teritorijā tā ir kukurūza. Apsveicama ir Kokneses novada domes rīcība, jo tā viena no pirmajām savā teritorijā nolēmusi aizliegt modificētu kultūraugu audzēšanu. Par šādu aizliegumu parakstījās 18 cilvēku. Turklāt parakstu vākšanu nekur neizsludināja, bet piedāvāja tiem, kuri ieradās novada domē. Nebija svarīgs skaits, bet gan tas, ka tiek pausta nostāja, jo pat viena iebilduma gadījumā pašvaldība ir tiesīga noteikt aizliegumu audzēt modificētus augus.
Labāk pārbaudītas vērtības
— Ja Latvijas pašvaldības aizliegumu nenoteiks, tas varētu radīt zaudējumus bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Zinātnieku pētījumi liecina, ka nav iespējama ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšana paralēli tradicionāliem, jo iespēja novērst abu kultūraugu šķirņu sajaukšanos ir niecīga. Modificētie augi var mainīt vides daudzveidību un tas savukārt ietekmēt cilvēku veselību.
Kokneses novadā nav mazums bioloģisko saimniecību, un mēs dodam priekšroku pārbaudītām vērtībām. Protams, var eksperimentēt, bet vai tas ir vajadzīgs? Turklāt nav zināms, kas notiks tālāk. Neviens nav simtprocentīgi pārliecināts par to, ka negatīvu seku nebūs.
Viens no iemesliem, kas pamudinājis audzēt modificētas kultūras, iespējams, ir jaunu un ražīgāku sēklu iegūšana. Taču, ja audzēsim ģenētiski modificētas sēklas, būsim atkarīgi no kāda, kas to kontrolēs. Domāju, tas ir liels bizness un kādam tas acīmredzot ir ļoti izdevīgi, — teic Ineta Sproģe.
Pēc nektāra lido kilometriem
Zaudējumi varētu rasties arī biškopjiem, jo ģenētiski modificētu kultūraugu izplatība ir drauds bitēm un daudziem kukaiņiem, kas barojas no nektāra un ziedputekšņiem. Latvijas bitēm visbīstamākais varētu būt ģenētiski modificēts rapsis.
Savs viedoklis ir arī Seces pagasta biškopim Jurim Krupenčikam. Viņš ar bitēm darbojas kopš bērnības un jau daudzus gadus kopj ap desmit saimju.
— Bites pārvietojas. Ja ziedos būs nektārs, bites pēc tā lidos pat vairākus kilometrus. Citi teic, ka bites nelido pāri Daugavai, bet lido gan! Latvijas lauki ir mazi, un nav garantijas, ka bites neaizlidos līdz kādam laukam, kur, iespējams, audzē ģenētiski modificētu augu. Tā kā dabā nevar novilkt līniju, kuru kukaiņi nepārkāps, audzējot ģenētiski modificētus kultūraugus, situācija ar laiku varētu kļūt nekontrolējama.
Nav vajadzības eksperimentēt
— Tāpat kā īsti nezinām, no kā pagatavota desa, neviens nezina, kādas sekas var izraisīt modificētu kultūru audzēšana. Uzskatu, ka ar to var nodarboties tad, ja ir nauda, jo iespējamo zaudējumu gadījumā tie būtu jāatlīdzina. Nav jēgas darboties ar to, ko paši lāgā neizprotam. Nav vajadzības eksperimentēt, jo reiz jau to pieredzējām, piemēram, ar latvāni. Tagad ar tiem pilna visa Latvija, un tā ir sērga, no kuras nevar tikt vaļā, — teic Krupenčika kungs.
Neiespējami izvairīties
Informācija par ģenētiski modificētiem augiem ir pretrunīga un nevieš īstu skaidrību. Neviens vēl droši nezina, kā ģenētiski modificēta pārtika ietekmē cilvēku veselību. Par to joprojām strīdas zinātnieki, vides aizstāvji un vienkārši interesenti.
Kā liecina interneta vietnes www.zb-zeme.lv un www.dabatev.lv atrodamā informācija, daļa gēnu, ko lieto gēnu inženierijā, nekad nav bijuši cilvēku uztura sastāvdaļa. Jaunie gēni var iespaidot svarīgas, bet vēl nezināmas DNS funkcijas. Tie var ietekmēt slimības, kas parādīsies pēc daudziem gadiem un ietekmēs nākamās paaudzes. Var palielināties onkoloģisko saslimšanu un kroplību skaits, alerģiskās reakcijas, cilvēku un dzīvnieku mirstība.
Patiesībā no modificētās pārtikas uzturā mūsu valsts iedzīvotājiem izvairīties ir gandrīz neiespējami. Tos satur daudz produktu, īpaši tie, kuru sastāvā ir soja: konditorejas izstrādājumi, šokolāde, saldējums, pārtikas piedevas, gaļas izstrādājumi un citi, arī Latvijā nopērkamie milti, eļļa, margarīns un pat alus. Mēs bieži vien pat nezinām, kādu preci pērkam veikalos. Tās izcelsmi varam tikai nojaust, kaut vai ziemā iegādājoties dārzeņus un augļus. Tiem nav ne ierastās smaržas, ne garšas. Turklāt tie ilgu laiku nebojājas. Tā kā bez dārzeņiem neiztiek neviena sabiedriskās ēdināšanas iestāde, tajā skaitā arī skolās un bērnudārzos, nav zināms, vai neizmanto augļu un dārzeņu modificētos paveidus, kas ir krietni lētāki. Zemāka pārtikas preču cena īpaši vilinoša iedzīvotājiem šķiet šajā laikā, kad rūpīgi jāizvērtē, ko iegādāties, lai ietaupītu naudu.
No redakcijas:
Ja modificētos kultūraugus tomēr izdosies aizliegt audzēt visā valsts teritorijā, par šo ziņu nebūs sajūsmināti tie, kas ar to nodarbojas. Taču, ja viņi aizliegumu neievēros, būs spiesti maksāt sodu. Mums jāiemācās novērtēt to, kas ir, nevis jāievieš jauninājumi, par kuriem pašiem nav ne jausmas.
Uzziņa
Jaunu augstražīgu lauksaimniecības kultūru, kuras būtu izturīgas pret kaitēkļiem, nezālēm, slimībām un vidi iegūšanai, izmanto biotehnoloģiju jeb gēnu inženieriju. Pasaulē lielās platībās audzē ģenētiski modificētu soju, kukurūzu, rapsi un kokvilnu, bet nelielās — modificētus rīsus, ķirbjaugus, papriku, tomātus un citus.
