24. jūlijā Pļaviņu kultūras namā atklās Mārtiņa Tālivalža Saukas fotoizstādi.
24. jūlijā Pļaviņu kultūras namā atklās Mārtiņa Tālivalža Saukas fotoizstādi.
Vārds “fotos” grieķu valodā nozīmē “gaisma”. Fotogrāfs ir gaismas mākslinieks, arī fotomākslinieks Mārtiņš Tālivaldis Sauka tāds ir. M. Saukam bijušas divas personālizstādes Lubānā — 1998. un 2000. gadā.
M. T. Sauka ir dzimis Lubānā 1937. gadā. Viņa tēvs pēc kara iegādājās vācu fotoaparātu “Voigtlander”. Varbūt tēvs cerēja — kāds no bērniem fotografēs. Taču Mārtiņa pirmais fotoaparāts bija cits. Kad zēns mācījās 5. klasē, viņa brālēns, atnākot no armijas, ļāva Mārtiņam izmantot savu trofeju fotoaparātu “Zeis—Ikon”. Zēns dabūja grāmatu latviešu valodā par fotografēšanu un pašmācības ceļā apguva pirmās iemaņas šajā arodā. Pirmās Mārtiņa fotogrāfijas bija 6×9 cm (brāļi, radi, kaimiņi, arī Aiviekste). To palielināšanai un attīstīšanai izmantoja pašu darinātu aparatūru. Mārtiņš saka: “Fotografēšana ir meklēšana. Tu fotografē un nezini — esi trāpījis vai neesi.” Mākslas fotogrāfijas Mārtiņš rada jau vairāk nekā desmit gadu.
Viņa pirmā darbavieta ir kolhozs “Selga” ar centru Klintaines pagasta Stukmaņu muižā, kur Mārtiņš bija krāvējs un par pirmo algu nopirka savu pirmo fotoaparātu “Komsomoļec”. Fotoizstāde Pļaviņās Mārtiņam Saukam ir atgriešanās savas patstāvības sākumā.
Mākslas fotogrāfijā meistaram tuvākais žanrs ir ainava. Tie, kuri bijuši pie Sietiņieža Valmieras rajonā, varbūt ir stāvējuši augstā Gaujas krastā pie akmens, kurā iecirsti vārdi: “Skaties uz skaisto Latviju un priecājies par to!”. Arī Mārtiņš ar katru savu fotogrāfiju aicina: “Skaties uz skaisto Lubānas pusi un priecājies par to!”.
Mārtiņa redzesleņķis ir plašs, viņš fotografē gan baznīcas torni, gan sīku zāles stiebriņu, kurā zirnekļa tīkls notvēris rasas pērlītes. Mārtiņš nometas ceļos ar savu fotoaparātu, un viņam acīs ieskatās margrietiņa un nenovēršas, bet saule, paceļoties virs Aiviekstes, pietvīkst, jo kādu rītu Mārtiņš ir pirmais, ko tā sastop. Kādā citā fotogrāfijā Mārtiņam pozē sirmgalvis — simtgadīgs ozols pirms nāves, jo tikai puse zaru viņam vairs zaļa.
Aiviekste, ozoli, saule un mākoņi — galvenās tēmas, ko atradīsiet Mārtiņa fotogrāfijās. Tās aplūkojot, pamanīsiet, ka visvairāk māksliniekam patīk fotografēt pret gaismu. Ļoti patīk uzņemt bērnus, jo viņi pozējot saglabā brīvību kustībās, uzvedībā.
