— Šorīt zvanīju Aizkraukles ATU valdes loceklei Ciganovičas kundzei, pēc tam uz autobusu staciju —
diemžēl nesekmīgi, tāpēc zvanu “Staburagam”, —
tā pirmdienas rītā pa tālruni teica Ivara kungs. — Es tikai gribēju pastāstīt novēroto pirms pusnakts Aizkraukles dzelzceļa stacijā. Mans mērķis nav ar avīzes starpniecību meklēt vainīgo, vien lai dažs pārdomātu savu attieksmi pret darbu.
Piektdien, 6. martā, pulksten 23.55 man bija jābrauc pretī draugam uz Aizkraukles dzelzceļa staciju. Ierados dažas minūtes pirms vilciena pienākšanas. Pieturā jau stāvēja pilsētas autobuss. No tā izkāpa vadītājs, pie viņa pienāca kāds vīrietis, un abi tērzēdami uzsmēķēja. Tad notika pats interesantākais — tiklīdz pienāca vilciens, tieši plkst. 23.55, autobusa vadītājs, nesagaidījis pasažierus, aizbrauca. It kā jau viņam taisnība — pēc saraksta autobusa atiešanas laiks ir plkst. 23.55, arī vilcienu viņš sagaidīja, vien par pasažieriem aizmirsa… Tovakar no vilciena izkāpa astoņi cilvēki — divi mājup devās kājām, trīs es ar automašīnu aizvedu uz autostaciju, pārējie teicās sazvanīt mājniekus. ◆
