Neviena kārtīga lauku sēta nav iedomājama bez flokšiem, kas ir gan pieticīgi, gan koši.
Neviena kārtīga lauku sēta nav iedomājama bez flokšiem, kas ir gan pieticīgi, gan koši. Turklāt tiem piemīt liegi rudenīga smarža. Tos var izmantot, gan sētas košumu radot, gan – rotājot māju, jo flokši labi saglabājas vāzē un interesanti bagātina ziedu pušķus. Lauku sētās flokši parasti sāk ziedēt ap Annas dienu, tas ir, 26. jūliju, un zied teju līdz septembra vidum.
60 sugu, 1600 šķirņu
Flokšu ģintī (Polemoniaceae) sastopams ap 60 sugu. Pie mums tie ir atceļojuši no Amerikas, bet labi aug, sākot no siltajām tropu zemēm līdz pat tundrai. Vienīgais viengadīgais pie mums audzētais floksis ir “Drumonda floksis” (Ph. drumondi). Taču dārzos izmanto vairākas daudzgadīgā flokša sugas, kas ir gan līdz 1,5 m augstas, gan klājeniskas, gan zemas. Ir flokši, kas zied pavasarī, gan rudens pusē. Pie mums visvairāk audzēto flokšu sugas ir: skarainais floksis (Ph. paniculata), plankumainais floksis (Ph. maculata), aslapu floksis (Ph. subulata), stīgojošais floksis (Ph. stolonifera) un izplestais floksis (Ph. divarcata). Ir izveidotas daudzas šķirnes (ap 1600), kuru krāsas ir dažādos toņos – no baltas līdz sārtai, no sārtas līdz zili violetai. Ir flokši, kuru ziediem ir no pamatkrāsas atšķirīgas citas krāsas actiņas. Selekcionētas arī šķirnes ar svītrotiem ziediem un raibām lapām. Ziedkopas atkarībā no sugas vai šķirnes ir sakārtotas bumbā, konusā, lietussarga veidā.
Labi pārcieš arī aukstas ziemas
Flokši ir samērā ziemcietīgi, ieaugušies ļoti labi pārcieš mūsu aukstās ziemas. Aug jebkurā augsnē, taču vislabāk tiem patīk mālainas augsnes. Flokšu dzinumi katru gadu vēlu rudenī jānogriež un jāaizvāc no stādījuma. Nākamajā gadā aug jauni dzinumi. Ja vēlas, lai flokši ilgāk ziedētu, daļai dzinumu līdz Jāņiem ir jāapgriež galotnītes. Tās var izmantot arī kā spraudeņus. Flokši labi aug gan saulainā vietā, gan pusēnā. Ēnā tiem nepatiks augt un ziedēt. Flokši mīl siltumu un mitrumu, sausā laikā tie ir jālaista. Katru pavasari flokšiem, lai tie ziedētu krāšņāk, nepieciešams dot puķēm paredzēto pilnmēslojumu – N:P:K=20:10:10. Savukārt, tuvojoties ziedēšanas laikam, noderēs nedaudz kālija mēslojuma. Dažkārt iesaka flokšus pirms Jāņiem galotņot, lai rudenī tie ilgāk ziedētu un būtu kuplāki. Galotņotam dzinumam lapu padusēs augs vairāki jauni dzinumi, taču ziedkopas uz tiem būs mazākas nekā uz pamatdzinuma. Taču jāsaka, ka tas lielā mērā ir gaumes jautājums. Apstādījumos var izvēlēties variantu, ka dzinumu galotņo ceram visapkārt, bet vidējos dzinumus atstāj. Tiem, kas vēlas flokšus ar lielām ziedkopām, no galotņošanas jāatturas.
Pavairošana
Ja flokšus pavairo ar sēklām, tie nesaglabās vecākaugu īpašības. Visvienkāršākais paņēmiens flokšu pavairošanai – ceru dalīšana. To dara pavasarī, augusta beigās vai septembra sākumā. Flokši vienā vietā var augt vairākus gadus. Sagatavojot augšanas vietu, svarīgi ir atbrīvot zemi no nezālēm, kuras vēlāk no stādījumiem būs ļoti grūti izravēt. Flokšu stādīšanas attālumi – 35 līdz 40X30 līdz 40 cm vai 50 līdz 60X40 līdz 50 cm. Stādot flokšus, jāņem vērā, ka labāk būs, ja tos iestādīs nedaudz dziļāk, nekā tie auguši iepriekš, lai uz dzinumiem veidotos pumpuri, no kuriem savukārt augtu jauni dzinumi.
Pavairot augus var arī ar spraudeņiem. Spraudeņi ir jāgriež līdz ziedēšanai. Nogriež dzinumu, kuru pēc tam sadala tā, lai katram spraudenim iznāktu divi lapu mezgli. Tad nolīdzina auglīgu augsni dobē vai kastītē, uzber tai virsū smilti un sprauž. Lai nodrošinātu pastāvīgu mitrumu, spraudeņi vairākas reizes dienā jāapsmidzina. Šis ir diezgan darbietilpīgs flokšu pavairošanas veids.
Slimības un kaitēkļi
No slimībām flokšiem visnepatīkamākā ir miltrasa. Lai no tās izvairītos, augu lapas pāris reizes vasarā var apputināt ar malto sēru, taču tas iedarbosies tikai tad, ja gaisa temperatūra būs virs 23°C, šādā siltumā sērs nedaudz iztvaiko. Ja laiks būs vējains, sēru no flokšu lapām nopūtīs. Tad labāk gatavot sēra emulsiju: vispirms nedaudz sēra atšķaida ar ūdeni un gatavo krējuma konsistences putriņu, kurai vēlāk pielej atlikušo ūdens daudzumu. Emulsijai ieteicams pievienot zaļās ziepes. Ja sēra emulsija smidzinātāja sprauslām neiet cauri, var smidzināt tikai ar zaļo ziepju šķīdumu (koncentrācija un devas jāskatās uz iepakojuma). Zaļās ziepes nomāc arī sēnīšu slimības. Miglošana jāsāk, kad miltrasa vēl nav parādījusies, jūlija sākumā. Jāsmidzina reizi divās nedēļās līdz noziedēšanai. Ja flokši aug no vēja aizsargātā vietā, ir mitri augšanas apstākļi, flokšus ieteicams mazdārziņā smidzināt ar fitoekolu, var arī izvēlēties citus miltrasas apkarošanas līdzekļus, ko piedāvā dārzkopības veikalos. Flokši var slimot arī ar vīrusu slimībām vai nematodi. Šajos gadījumos krūms ir jāizrauj un jāiznīcina. Ja flokšiem ir vīruss, ziedi paliek zaļi. Savukārt nematode bojā sakņu kakliņus, tad flokši ir kropli, atpaliek augumā.
P. S. Par konsultācijām sakām paldies Latvijas Universitātes Botāniskā dārza krāšņumaugu sektora vadītājai Inesei Nāburgai-Jermakovai.
