Eiropas Savienības lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers otrdien tikās ar vairākiem Saeimas deputātiem un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvjiem Ligitu Silaraupu, Valteru Brusu, Jūliju Beļavnieku un citiem.
Eiropas Savienības lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers otrdien tikās ar vairākiem Saeimas deputātiem un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvjiem Ligitu Silaraupu, Valteru Brusu, Jūliju Beļavnieku un citiem. “Staburagam” par šo tikšanos stāsta aizkraukliete Ligita Silaraupa.
— Vai Fišlera kungs ir labi informēts par Latvijas lauksaimniecību?
— Viņš iepazinis Latvijas lauksaimniecību pēc statistikas dotajām ziņām un esot ar mieru ņemt vērā Latvijas lauksaimnieku problēmas, kuras radušās Krievijas krīzes laikā.
— Ko komisāram jautāja Saeimas deputāti?
Deputāts Gunārs Freimanis jautāja, vai lauksaimniecisko ražošanu nevajadzētu pārcelt uz jaunajām dalībvalstīm, kur tā ir lētāka un produkcija veselīgāka, jo Eiropas valstu zeme ir piesārņota un ražošana dārgāka. Fišlers atzina, ka Eiropas Savienības dalībvalstis jau tagad par to ir norūpējušās un pilnībā esot pret tādu pavērsienu.
Anna Seile gribēja zināt, vai Latvijas zemniekiem būs iespēja saņemt nacionālās subsīdijas, ja būs 25 procenti no Eiropas Savienības maksājumiem. Komisārs teica, ka abus maksājumus nevarēs saņemt, bet pieļāva arī izņēmuma iespēju.
Komiskākais bija tas, ka sociāldemokrāts Arnis Kalniņš apstrīdēja mūsu informāciju par Krievijas krīzi, apgalvodams, ka nekādas krīzes nav bijis. Tas bija “kronis” visam — mēs pūlāmies pierādīt, kā Latvija no krīzes cietusi, bet sociāldemokrāti, lūk, uzskata, ka nekā tāda nav bijis. Kalniņa kungs ierosināja par kvotu aprēķinu pamatu ņemt 1938. gadu, bet tās nu ir pilnīgas muļķības, jo, piemēram, graudu raža toreiz ir bijusi ievērojami zemāka nekā tagad, tāpēc tāds ierosinājums galīgi neder. Arī Fišlera kungs iebilda, teikdams, ka diez vai Latvijas zemnieki par to priecāsies. Pat viņam zināms, ka toreiz Latvijā iegūta ļoti zema graudu raža — ap tonnu no hektāra.
— Kādus jautājumus pārspriedāt pamatīgāk?
— Fišlera kungs atzina, ka mēs, maza valsts, ar iestāšanos Eiropas Savienībā tikai iegūsim, jo arī Latvijai, tāpat kā lielvalstīm, piemēram, Francijai un Vācijai, būs viena balss, un tā ir liela iespēja aizstāvēt savas intereses. Komisārs uzsvēra — ja mēs arī neiestāsimies Eiropas Savienībā, vienalga būs jāpilda tās direkcijas un likumi, jo visi dzīvojam uz vienas planētas.
Francs Fišlers uzskata, ka Latvijai lauksaimniecības sarunas ar ES jābeidz līdz Kopenhāgenas samitam. Viņaprāt, būtiski jaunus likumus ne tikai izdot, bet tos arī ieviest dzīvē. Komisāraprāt, vienmēr svarīgs ir dialogs starp valdību, zemniekiem un Eiropas Savienības struktūrām. Šīs trīsvienības saitēm jābūt stiprām un radošām.
— Kā jūs pati uzskatāt, vai Fišlera kungu vajadzēja vest uz vienu no Latvijas zemnieku paraugsaimniecībām?
— Protams, tas nebija labs risinājums. Tāpēc jau komisārs atzina, ka divu gadu laikā, kopš viņš pēdējo reizi bijis Latvijā, vērojama zemniecības augšupeja. Vajadzēja parādīt viduvēju saimniecību, kurā ir gan veca, gan jauna tehnika, kur ir problēmas, kas kopīgas mums, visiem zemniekiem. Aplūkojot bagātu saimniecību, kur vēl nevar zināt, par kādiem līdzekļiem viss iegūts, Eiropas komisārs var izdomāt prasību latiņu mums pacelt augstāk.
