“Vino Rosso” viesnīca Koknesē sākot izmantot piecvietīgu masāžas baseinu, iekšpuses virsmas pārklājumā radās tādas kā pumpas, un pusgada laikā to kļuva krietni vairāk un lielākas.
Naudu nevar sagaidīt
Baseinu un vannu firma “BST Rīgas baseini” SPA vajadzībām ierīkoja
Kokneses pagastā esošajā firmas “Vino Rosso” viesnīcā. Noslēgtais līgums paredzēja, ka puse pirkuma summas — 3400 latu — jāsamaksā pēc preces piegādes, kas arī tika izdarīts. Atlikušie 3400 latu bija jāieskaita pēc baseina ierīkošanas un nodošanas ekspluatācijā, taču “Vino Rosso” naudu nemaksāja, prasot vispirms novērst defektus jeb pumpas.
“BST Rīgas baseini” nosūtīja divus atgādinājumus parādu nomaksāt, taču, nesagaidot naudu, Aizkraukles rajona tiesā iesniedza prasību par 3400 latu lielā parāda piedziņu.
Sākot lietot, atklājas defekti
SIA “Vino Rosso” valdes loceklis Bruno Cīrulis tiesā atzina, ka pieļāvis kļūdu, parakstot pieņemšanas — nodošanas aktu, pirms tam nepārbaudot baseinu un vannu ekspluatācijā. Iekļaujoties līguma termiņā, pārbaudei arī pietrūcis laika. Ierīkotāji parādījuši, kā viss darbojas, baseins piepildīts ar ūdeni, taču vēlāk atklājušies defekti, piemēram, nav strādājusi ūdens sildīšanas un automātiskā ūdens papildināšanas iekārta, pārtraucis darboties ūdenssūknis. Firmas pārstāvji šos defektus novērsuši, par to ir noformēts akts, taču pumpas novērst nevarot.
Bruno Cīrulis, konsultējoties ar citu firmu, noskaidrojis — pumpas varēja rasties tādēļ, ka ražošanas procesā nepareizi veikts baseina pārklājums. Būtu jāmaina visa baseina čaula, kas izmaksātu vairāk nekā 3400 latu. “BST Rīgas baseini” vadībai viņš piedāvāja atlikušo parāda summu uzskatīt par kompensāciju un saņēma atbildi, ka tādā gadījumā firma varētu atteikties no paredzētā garantijas laika. Meistari piedāvāja atrisināt pumpu jautājumu garantijas laikā, taču tikai pēc visas summas nomaksas, tomēr baseina pircējiem nebija īstas pārliecības, vai firma nomainīs baseina čaulu.
Iesniedz pretprasību
“BST Rīgas baseini” advokāts Selvis Selga tiesai pauda, ka firma “Vino Rosso” par preci negrib maksāt un meklē ieganstus, lai to nedarītu, savukārt “Vino Rosso” pārstāvis Bruno Cīrulis uzstāja, ka prece neatbilst solītajai, tai jābūt kvalitatīvai, un tiesā iesniedza pretprasību.
Selvis Selga lūdza šo lietu “nepiesārņot” ar kvalitātes prasībām, jo jautājums ir par parāda piedziņu, bet Bruno Cīrulis solīja sagādāt pierādījumus tam, ka kvalitāte nav atbilstoša un atklāti tehniski defekti.
Selvis Selga pieļāva, ka pumpas ir dizaina elements, taču Bruno Cīrulis sacīja, ka dizaina autors droši vien nosarktu, ja dzirdētu, ka viņa veidotajam baseinam jābūt ar pumpām. Zem krāsas pārklājuma esot gaisa burbuļi, un klienti baseina izskatam pievēršot lielu nozīmi. Ja pumpas tikai kaut kā apstrādātu, nevarētu panākt viengabalainu, gludu virsmu, turklāt ūdens iedarbība turpinātos un pumpas progresētu.
Pārliecināts par savu taisnību
“Vino Rosso” tiesai iesniedza Latvijas neatkarīgo ekspertu asociācijas atzinumu par to, ka pumpas ir ražošanas defekts.
Aizkraukles rajona tiesa tomēr nolēma “Vino Rosso” pretprasību par pirkuma kvalitāti noraidīt un piedzīt 3400 latu lielo parādu, kā arī noraidīt “BST Rīgas baseini” prasību par līgumsoda piedziņu. Līgumsods jau kļuvis lielāks par pašu parādu.
Bruno Cīrulis pauda apņēmību spriedumu pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, jo ir pārliecināts par savu taisnību. Ja jau Latvijas neatkarīgo ekspertu asociācijas atzinums nav bijis pietiekams pierādījums, tikšot iegūts Valsts tiesu ekspertīžu biroja vai kādas citas institūcijas atzinums, ko tiesa ņemtu vērā.
