Ceļu pie skatītājiem sākusi dokumentālā filma “Īvāns”, kas stāsta par Atmodas laika līderi, Tautas frontes vadītāju un žurnālistu Daini Īvānu. 16. un 17. novembrī to varēs skatīt gan Aizkraukles pilsētas, gan pagasta kultūras namā.
Filmas pirmizrāde bija šīs nedēļas sākumā Rīgā, kinoteātrī “Splendid Palace”, ko arī man kopā ar citiem aiviekstiešiem bija iespēja apmeklēt.
Pirms filmas demonstrēšanas režisors Andrejs Verhoustinskis un scenārija autore Nora Ikstena pateicās filmas radošajai komandai, cilvēkiem, bez kuru veidotajām kinohronikām nebūtu iespējams iztikt, lai atklātu šo personību un laiku. Protams, arī pašam Dainim par atsaucību un pacietību gada garumā, kamēr tapa šī filma.
— Man ir jautājuši, vai tā ir filma par cilvēku vai laiku. Domāju, ka šie jēdzieni nav nošķirami. Šajā stāstā Daini centāmies atklāt kā personību un gribējām, lai filmā viņš iznāk laukā no tiem “rāmjiem”, ko viņam uzlikusi sabiedrība, politika un vēsturiskie notikumi. Savos Īvānos viņš dzīvo kā brīva personība, — teica Nora Ikstena.
Tā kā mana vīra dzimta saistīta ar apdzīvoto vietu Īvāni, varu teikt, ka vietējiem Dainis vispirms nav sabiedrībā zināma personība, bet cilvēks — vienkāršs, kuram nav sveša kaimiņu būšana, tajā pašā laikā respektējot savu un apkārtējo privātumu. Arī filmā viņš atzīst, ka priecājas, ka ikdienā var baudīt Īvānu nesteidzīgo ritmu, darīt to, kas pašam tuvs, piemēram, nodarboties ar bitēm. Tomēr lauki ir ar savām prasībām, tajos nekad netrūkst darba. Garlaicīgi nav arī brīžos, kad viņš tur ir viens, un ģimene atbrauc tikai brīvdienās.
Arī tiem aiviekstiešiem, kuri apmeklēja filmas pirmizrādi, bija interesanti to skatīties, jo tā ir daļa par viņiem pašiem — gan laiks, kas izdzīvots kopā, gan arī vietas, tik zināmas un mīļas. Ne viss filmā parādīts un atklāts, arī pats Dainis atzina, ka daudz kas palika aizkadrā.
Aiviekstes pagasta pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Ilze Vilciņa pēc filmas pirmizrādes noskatīšanās atzina — patika.
— Daini Īvānu vairāk pazīstu kā sabiedrībā zināmu cilvēku, un bija interesanti skatīties, kā filmā viņš atklājas kā personība — notikumos, saskarsmē ar apkārtējiem cilvēkiem, ģimeni, dabu. Tas bija emocionāli un patiesi, jo viņš ir cilvēks, kuram materiālie labumi ir mazāk svarīgi par citām vērtībām. Domāju, filmas veidotāji veiksmīgi pratuši parādīt šī cilvēka būtību, — teica Ilze Vilciņa.
