Līdz šodienai, 11. decembrim, Rīgā norisinās Nacionālais filmu festivāls “Lielais Kristaps”. Vairākām nominācijām izvirzīta arī Jura Kursieša filma “Modris”, kuru novembra nogalē varēja noskatīties koknesieši. Interese par filmu bija liela — to apmeklēja ap 100 skatītāju.
Jaunā režisora Jura Kursieša filma “Modris” jau guvusi atzinību starptautiskajā kino arēnā — tās pasaules pirmizrāde notika prestižajā Toronto filmu festivālā Kanādā, bet Sansebastjanas festivālā Spānijā tā saņēmusi žūrijas Īpašo atzinības balvu.
Šī ir Kursieša debijas pilnmetrāžas spēlfilma. Kā asistējošais režisors Kursietis strādājis pie spēlfilmām “Amatieris” un “Kolka Cool”. Režisors veidojis vairākas īsfilmas, reklāmas, kino režijas maģistrantūru beidzis Lielbritānijā.
Pirmajā Jura Kursieša filmas “Modris” izrādīšanas nedēļas nogalē to visā Latvijā noskatījās 2539 skatītāji, ierindojot to starp piecām skatītākajām filmām.
Modris ir parasts pusaudzis, taču konflikts ar māti, kura dēlu
audzina viena, aizved jaunieti līdz tiesu darbiem. Viņš nolemj atrast savu tēvu, kuru nekad dzīvē nav saticis.
Šī filma ir par bezizeju — gan mātes, gan dēla. Tas ir nelaimīgu nekam nevajadzīgu cilvēku skrējiens pa dzīvi, kura ir kā nebeidzams aplis. Taču filmas beigās tēva parādīšanās ir kā gaismas stariņš. Tā skatītājam dod cerību — varbūt ir iespēja no ikdienas pelēcīgā zaņķa izrauties…
— Ļoti smaga filma. No tās dvesa tāds drēgnums. Uzteicams operatora darbs. Jau filmas sākumā milzīgie daudzstāvu monstri vedināja uz skumjām pārdomām. Domāju, ka jaunais aktieris, kurš spēlēja Modra lomu, ir trāpījums desmitniekā, — tā filmu vērtē divdesmitgadīgā koknesiete Kristīne.
— Atkal kārtējais drūmais gabals. Arī iepriekšēja filma, ko redzēju, — “Izlaiduma gads” — bija līdzīga. Vai tad nevarēja uztaisīt kādu komēdiju vai detektīvu. Parastam latvietim dzīve jau tā ir drūma, vismaz kinoteātrī varētu atpūsties, — tā Jānis (10. klase).
— Skaudra filma. Tā vien gribējās Modrim teikt priekšā, lai viņš tā nedara, — saka Elīna (17 gadu).
— Patiešām skumja filma, bet tāda jau ir realitāte. Pēc seansa tā neaizmirsās, kā dažkārt ir ar citām filmām. Tā liek domāt, cik mēs dažkārt esam nepasargāti no pieaugušo pasaules, — domā Agnese (18 gadu). ◆
