22. decembris. Savācam ziedojumu kastītes un saskaitām naudu. Rezultāts iepriecina: līdz šim nav bijuši tik dāsni ziedotāji, jo summa ir divas reizes lielāka kā citus gadus. Cilvēki kļuvuši labestīgāki, līdzjūtīgāki, dvēselē bagātāki un ir gatavi dalīties.
23. decembris. Satraukta balss telefonā, runā vīrietis. Pie atkritumu tvertnēm esot izmesti divi mazi kaķēni. Jau paspējuši nosalt. Pašiem mājās jau divi esot, kaimiņiem arī nevajagot. Paņemam. Nosaucam par Kaju un Gerdu kā pasakā par Sniega karalieni. Šajā Ziemassvētku gaidīšanas laikā, kad visas sirdis atveras mīlestībai un žēlsirdībai, kādam tā ir aizvērusies un sasalusi…
31. decembris. Pilsētnieki pulcējas laukumā, lai kopā sagaidītu Jauno gadu un noskatītos salūtu. Nemanījām nevienu dzīvnieku. Te — kas tas par brīnumu! Strīpains minka lodā pa kāda jaunieša pleciem, jūtas ļoti omulīgi un nemaz neuztraucas par salūta rībieniem.
3. janvāris. Sāk pienākt zvani no satrauktiem iedzīvotājiem: kādam pazudis kaķis, kādam suns, citi ziņo par izmisušu klīstošu dzīvnieku parādīšanos pilsētas ielās. Kā varam, palīdzam.
5. janvāris. Zvana apsargs no “IGA centra”. Dāmu tualetē rokassomiņā atstāts kaķēns. Novārdzis, izbadējies, slims. Kas to zina, cik ilgi somiņā tupējis, jo tikai pēc svētkiem apkopēja to atradusi.
12. janvāris. Jaunceltnes ielas 23. nama pagraba loga bedrē iekritusi trīskrāsu kaķenīte. Nonākusi siltumā, ātri atdzīvojās. Diemžēl mūsu pūliņi sameklēt saimnieci pagaidām ir bez rezultātiem.
16. janvāris. Bez draugiem mūsu dzīve būtu diezgan pieticīga, to jūtam ikreiz, kad veras biedrības durvis un tajās parādās kāds no labvēļiem ar barības maisiņiem. Par to saturu — dažādu veidu gaļu, kaķu konserviem un sauso barību — visi esam ļoti pateicīgi, tāpēc nolemjam sestdien, 31. janvārī, pulksten 11 aicināt visus draugus uz kopāsanākšanu biedrības telpās Spīdolas ielā 11 un pārrunāt dzīvnieku tiesību aizsardzības jautājumu iedzīvināšanu. Nāciet visi, kam rūp mūsu mazo draugu labklājība, jūsu viedoklis mums ir svarīgs!
