Pamatīgums — tā vienā vārdā varētu raksturot Līgu Radvilu, Kokneses vidusskolas 11.a klases audzēkni, kura nodarbojas ar meitenēm ne visai ierastu sportaveidu — futbolu.
Pamatīgums — tā vienā vārdā varētu raksturot Līgu Radvilu, Kokneses vidusskolas 11.a klases audzēkni, kura nodarbojas ar meitenēm ne visai ierastu sportaveidu — futbolu.
Sākums Saldū
Līdz 9. klasei Līga mācījās Saldus rajona Cieceres internātpamatskolā. Tur viņa sāka spēlēt futbolu. Sākumā it kā pa jokam, līdz viņu uzaicināja spēlēt Saldus futbola klubā, kurā apvienojās visa rajona labākās meitenes. Trenera Agra Bandoļa meitenes allaž bija godalgotajās vietās — rīdzinieces bija vienīgās, kurām izdevās viņas pārspēt.
Noskata Pļaviņu treneris
Kad Līga beidza 9. klasi, ģimene pārcēlās uz dzīvi Koknesē. To, ka uz Aizkraukles rajonu pārcelsies spējīga futboliste, zināja arī Pļaviņu meiteņu futbola komandas treneris Imants Siliņš. Jau pirms Līgas pārnākšanas uz Koknesi viņš, tiekoties ar meiteni dažādos turnīros Rīgā, vairākkārt atgādināja, ka gaidīs viņu uz treniņiem.
Sportam “tu”
Nu jau otro gadu Līga ir Pļaviņu meiteņu futbola komandas dalībniece. Regulāri treniņus gan viņa neapmeklē — tas maksā un prasa laiku. Lai nezaudētu sportisko formu, Līga trenējas individuāli Kokneses sporta laukumā. Parasti viņa to dara kopā ar māsu, 7. klases skolnieci, kura ir ģimenes jaunākā atvase. Līga aug kuplā pulkā — viņai ir trīs māsas un divi brāļi. Visi ar sportu ir uz “tu”, lai gan dzīvē izvēlējušies citas specialitātes. Futboliste gan ģimenē ir tikai viena. Pārējie ģimenes locekļi nodarbojas ar vieglatlētiku, spēlē basketbolu, volejbolu. Savulaik brīvajos brīžos sportojusi arī mamma.
Iespēja redzēt pasauli
Taču Līga nav tikai Pļaviņu futboliste. Viņa ir iekļauta Latvijas U—19 izlasē (spēlētājas līdz 18 gadu vecumam) un Latvijas nacionālajā izlasē. Tas meitenei ļāvis pabūt arī citās valstīs. Viņa bijusi Slovakijā, Vācijā, Dānijā, Baltkrievijā, Igaunijā, Lietuvā. Oktobra sākumā meitene atgriezās no Izraēlas. Tur notika Eiropas U—19 meiteņu valstsvienību čempionāta atlases turnīrs, kurā bija pārstāvēta arī Latvijas U—19 izlase. Uz tālo zemi brauca arī Līgas komandas biedres — Pļaviņu futbolistes Rita Džeriņa un Zane Žilde. Turnīrā vajadzēja spēlēt ar Krieviju, Kazahstānu un Izraēlu. Diemžēl visās spēlēs piedzīvots zaudējums. Meitene domā, ja spēli ar Izraēlu vērtētu citi tiesneši, iznākums būtu citāds, jo ļoti varēja ievērot tiesneša simpātijas Izraēlas meiteņu komandai. Šī spēle beidzās ar rezultātu 2:3.
Satiekoties ar citu valstu futbolistēm, Līga secinājusi, ka viens no galvenajiem priekšnoteikumiem labas komandas veidošanā ir pienācīgs materiālais atbalsts. Biežāk būtu vajadzīgi arī izlases treniņi. Ar vasaras nometnēm vien ir par maz.
Ne soli bez apsarga
Sacensības Izraēlā notika netālu no Telavivas. Kā atmiņa par neseno braucienu ap meitenes roku ir dzeltena rokassprādze — tādas bija visiem sportistiem, lai varētu bez maksas iet uz peldbaseinu. Brīvā laika bija diezgan maz. Arī tad varēja iet tikai grupā, kurai līdzi visu laiku bija apsargs. Pirms tam sportistus brīdināja neielaisties sarunās ar svešiem cilvēkiem, kā arī nepieņemt nekādas dāvanas. Braucot ar autobusu, to pavadīja policijas mašīna. Kaut gan bija īpaši drošības noteikumi, Līgai šīs zemes cilvēki palikuši prātā kā sirsnīgi, viesmīlīgi ļaudis. Lai gan laukumā ar izraēļu meitenēm viņas bija pretinieces, pēc spēles sadraudzējušās. Līgai dīvaini šķitis, ka šajā valstī pēc skolas beigšanas arī meitenēm jāiet obligātajā karadienestā. Atmiņai no tālās zemes viņa atveda piekariņu atplestas plaukstas veidā, uz kura uzrakstīts citāts no Bībeles.
Laba padomdevēja
Kad jautāju Līgai, vai nekad nav vēlējusies pamest futbolu, meitene atklāj, ka tāds brīdis esot bijis. Kad pārnākusi uz Koknesi, mākušas šaubas, vai viņa visu paspēs, jo, braucot uz sacensībām, iznāk bieži kavēt arī mācību stundas. Tādā brīdī laba padomdevēja un balsts bijusi mamma. Viņa teikusi, ka dzīvē nekas viegli nedodas, iesāktais esot jāturpina, jo atteikties būtu visvieglākais ceļš.
Liela fiziskā slodze
Līga izlasē ir augumā visīsākā, tomēr cīņasspara viņai netrūkst. Viņa ir arī U—19 izlases kapteine, bet laukumā — aizsardze. Meitene uzskata, ka šis pienākums ir visgrūtākais — nelaist pretinieku aizsardzības zonā. Līgasprāt, garākām meitenēm futbolu vieglāk spēlēt, taču viens no galvenajiem kritērijiem — spēlētājām jābūt fiziski izturīgām. Daudzas meitenes uz treniņiem atnākušas tikai pāris reižu. Viņām jau ar to pieticis, jo nevar izturēt lielo fizisko slodzi.
Bez traumām neiztikt
Futbolistes gaitās Līga piedalījusies daudzās sacensībās. Spēlēts arī ar zēnu komandām, parasti gan viņi nav bijuši džentlmeņi, un meitenes zaudējušas. Prātā palikusi kāda spēle Daugavpilī, kur sacentušās ar gados vecākām sievietēm.
Diemžēl bez traumām šajā sportaveidā neiztikt. Līga stāsta, ka viņai traumēts celis vai sastiepta potīte vairs nešķiet nekas sevišķs. Bijuši arī gadījumi, kad laukumā palīgā jāsteidzas ārstei — no sitiena ar bumbu aizsitas elpa.
Nule notikušajās sacensībās Izraēlā un arī citur spēles parasti norit bez skatītājiem. Par “visfutboliskāko” valsti Līga uzskata Baltkrieviju. Viņa atceras, ka tur spēli ar vietējo komandu skatījušies ap trijiem tūkstošiem skatītāju. Bijis grūti spēlēt, jo vietējo atbalsts savējiem bijis bezgala skaļš un dinamisks.
Tiktos ar slavenībām
Vai Līga savu dzīvi domā saistīt ar sportu? Par to viņa vēl šaubās. Klasesbiedri meiteni raksturo kā ļoti mērķtiecīgu un apzinīgu skolnieci. Līgai labi padodas matemātika. Lai kur studētu, pamest futbolu viņa nevēlētos.
Ja burvju feja solītu izpildīt kādu dzimšanas dienas, kura viņai būs 28. oktobrī, sapni, tas būtu saistīts ar futbolu. Dāvanā viņa vēlētos tikties ar slaveno Māri Verpakovski vai Deividu Bekhemu.
