Pirmo reizi pēdējo triju gadu laikā iestāšanās Eiropas Savienībā pretinieku skaits pārsniedzis atbalstītāju skaitu.
Pirmo reizi pēdējo triju gadu laikā iestāšanās Eiropas Savienībā pretinieku skaits pārsniedzis atbalstītāju skaitu. Ja rīt būtu referendums, Latvija neiestātos Eiropas Savienībā, tā liecina pēdējie socioloģiskie dati.
Pēc Valsts kancelejas pasūtījuma firma “Latvijas fakti” februārī veikusi kārtējo aptauju par iedzīvotāju attieksmi pret Eiropas Savienību. Atbildot uz jautājumu, kā jūs balsotu referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, tikai 36,3% aptaujāto balsotu par, bet 43% balsotu pret, 20,7% nevarēja atbildēt. Tas ir izskaidrojams ar negatīvo reakciju, ar kādu Latvijā uzņemts Eiropas Komisijas priekšlikums paplašināšanās finansēšanai.
Arī attieksme pret ES pasliktinājusies — no agrāk 56% pozitīvi noskaņotajiem palikuši vairs tikai 41,4% un attiecīgi palielinājies negatīvi noskaņoto skaits — no 33,8% uz 46,9%.
Ar ES saistītie jautājumi tikuši plaši diskutēti radu, draugu un paziņu lokā, ko atzinuši 47% iedzīvotāju. Mazāk par to runāts darba kolektīvā (18%), mācību iestādē (4%), sabiedriskajā organizācijā (1,5%) un semināros (0,7%). Tomēr trešdaļa aptaujāto (35,5%) atzinuši, ka viņi nav diskutējuši vai ka viņus neinteresē šie jautājumi.
Aptaujā noskaidrots, kādu personāliju sniegtā informācija vai paustie uzskati ir nozīmīgi Latvijas un ES attiecību jautājumos. Vairāk nekā puse (59,6%) no iedzīvotājiem noliedz kādu autoritāšu ietekmi, bet katram piektajam (20,7%) ir nozīmīgs Valsts prezidentes Vairas Vīķes—Freibergas viedoklis. 7,2% ieklausās Induļa Bērziņa sniegtajā informācija, bet 4,7% — Kārļa Streipa teiktajā. Vairāk par 1% aptaujāto ir būtiski uzzināt, ko domā Jānis Jurkāns, Ansis Bogustovs, Andris Bērziņš, Roberts Zīle, Jānis Domburs, Juris Bojārs, Aivars Lembergs, Edvīns Inkēns un Raimonds Pauls.
