Meteorologi apgalvo, ka decembra pirmā dekāde šogad bijusi siltākā pēdējo simts gadu laikā.
Meteorologi apgalvo, ka decembra pirmā dekāde šogad bijusi siltākā pēdējo simts gadu laikā. Esam piedzīvojuši gaisa temperatūru, kas ir astoņus grādus virs normas. “Staburags” centās noskaidrot, kā siltais laiks ietekmē dārzkopību un biškopību.
Bites dzīvo mierā
Novembra sākumā bija neliels aukstuma periods, kad gaisa temperatūra pazeminājās līdz mīnus 10 grādiem, taču pēc tam atkal kļuva siltāks, un līdz šim gaisa temperatūra visu laiku bijusi virs nulles. Ir izjaukts ierastais dabas ritms, joprojām aktīvi ir kukaiņi, augi nedodas ziemas miegā, no stropiem izlido bites, un augsnes virskārtu irdina sliekas.
Biškopis Raimonds Rudzītis no Skrīveriem stāsta, ka pa kādai bitei no stropa patiešām izlido, taču visumā ieziemotās bites šo laiku pārlaiž mierīgi, un siltums viņām netraucē. Bīstamāka būtu strauja temperatūras maiņa. “Jāskatās, kas notiks pēc Jaunā gada. Ja arī tad saglabāsies silts laiks, bites sajutīs pavasara tuvošanos, sāks perot, arī barības patērēs vairāk, un tas gan viņām var kaitēt,” stāsta biškopis.
Puķes un krūmus labāk neapsegt
Ogulājiem pumpuri piebrieduši tā, ka, liekas, tūlīt pārsprāgs un raisīsies pirmās zaļās lapiņas, arī dārzkopības konsultantes Diānas Pēterfeldes dārzā. “Tas, kā augi izturēs šo laiku, atkarīgs no tā, kā augi vasarā baroti un mēsloti. Piemēram, ja jūlijā lietots slāpeklis, tas var pastiprināt veģetāciju, tāpēc dažās situācijās ir pat labāk, ja augi nav ne piebaroti, ne mēsloti.”
Lai arī augiem ierastais dzīves ritms sajucis, cilvēki par šādu laiku priecājas, jo nav jāgādā par ziemas apaviem un apģērbu, ceļi nav slideni, un mašīnas neaizsalst, bet par to, kā šis laiks ietekmēs augļukokus un ogu krūmus, puķu stādījumus, viņi satrauksies pavasarī. Pēterfeldes kundze iesaka dārzā šobrīd neapsegt ilggadīgos stādījumus un darīt to tikai tad, kad būs sasalusi zemes virskārta.
Par ražu varēs spriest vasarā
Augkopības speciālists Leons Skrabāns apskatījis ziemāju sējumu laukus Aizkraukles rajonā un secinājis, ka notiekošo grūti komentēt, jo šāda situācija nav novērota vairākus desmitus gadu. “Graudaugu sējumi šobrīd ir apmierinoši, bet ziemas rapsis jau paliels. To, kā siltā ziema būs ietekmējusi ražu, protams, varēs novērtēt tikai kulšanas laikā, taču tas atkarīgs arī no daudziem citiem apstākļiem — sējas laika, izmantotajām agrotehnikas metodēm, izvēlētās šķirnes. Iepriekšējo gadu pieredze rāda, kad situācijas mēdz būt ļoti dažādas. Pavasara salā vienam zemniekam izsala visas platības, citam aukstums neskādēja, tāpat ir ar lietavām un sausumu.”
Skrabāna kungs saka — ir fakti, kuri jāpieņem tādi, kādi tie ir, un tos nevar mainīt. Tāda ir arī šī siltā ziema.
Dabas vērotājiem vēl nebijusi pieredze
Pensionētais zinātnieks Jānis Vaivars domā, ka viss atkarīgs no tā, kas notiks tālāk:
— Dažādiem augiem ir atšķirīgs miera periods, un nevar zināt, kas noticis ar augiem pirmajā salā novembra sākumā. Katrā ziņā dabas vērotājiem šis gads sniegs vēl nebijušu pieredzi, jo piedzīvots viss — ilgstošais sausums un karstums vasarā, kad izžuva akas un ūdens tajās sakrājās tikai oktobrī, tad sals un tagad šis ilgais siltuma periods.
Parasti pēc normālas ziemas, ja vidējā diennakts temperatūra ir plus 5 grādi, augi mostas un sāk augt, uzzied māllēpenes. Taču tāda pati temperatūra ir arī tagad. Savā dārzā gan nekādus brīnumus neesmu novērojis, taču augļukokiem pumpuri ir piebrieduši.
Ja laiks pamazām paliks vēsāks, viss “ieies sliedēs”. Jāvēro, kas vēl notiks janvārī un februārī. Ja strauji paliks auksts, būs sliktāk. Taču arī tādā gadījumā jāraugās, vai aukstums nāks ar sniegu vai būs kailsals. Katrā ziņā šobrīd var tikai vērot un gaidīt, kas notiks. To, kā šis siltais laiks būs ietekmējis augus dārzā, redzēsim tikai pavasarī.
