Fotogrāfija, kurā redzams jauneklis saspringtu skatienu un miesā saspraustām adatām, tapusi 1927. gadā.
Fotogrāfija, kurā redzams jauneklis saspringtu skatienu un miesā saspraustām adatām, tapusi 1927. gadā. To redakcijai atnesa aizkrauklietis Jānis Briedis.
Adatas nejūt
— Tas ir mans krusttēvs Arnolds Kaparjosts. Fotogrāfiju viņš dāvināja manam tēvam ar novēlējumu: “Par piemiņu no latvju faķīra”, — saka Brieža kungs.
Tagad fotogrāfijā redzamais vīrs jau atdusas Madonas kapsētā, bet nostāsti par viņa neparasto personību saglabājušies.
Arnolds lieliski prata pārvaldīt savu ķermeni. Viņš varēja kustināt atsevišķas ķermeņa daļas. Piemēram, pakustināt vienu ausi, otru. Dažādus brīnumus veica ar pašiedvesmu. Ķermeņa caurduršana ar adatām viņam bija absolūti nesāpīgs process.
Viltus dizentērija
Anekdotisks gadījums saglabājies no vācu laikiem.
Kara laikā vācieši Arnoldu iesauca darba dienestā — Volhovas apkaimē vajadzēja rakt tranšejas. Par savu dzīvību neviens nebija drošs. Lai tiktu no vāciešiem vaļā, Arnolds izdomāja viltīgu plānu — ar pašiedvesmu izraisīja caureju. Vācieši viņu ārstēja gan šā, gan tā, bet gudri netika — “slimība” nepārgāja. Beigās viņi nobijās — ka tik nav dizentērija, tad visus aplipinās, un… sirdzēju patrieca ratā. Kā Arnolds stāstīja, no Volhovas kājām nācis. Apaudzis ar bārdu, akurāt izskatījies pēc Marksa. Staigājis salīcis, tēlojot vecu vīru, tā izvairījās no iesaukšanas dienestā.
Propelleris no pienmašīnas
Arnoldam nepatika strādāt fizisku darbu. Arī kolhozu dibināšanas laikā viņš vairāk ārstējās slimnīcā nekā gāja uz lauka. Simulēšana viņam padevās lieliski.
Arnolds bija liels izgudrotājs. Savulaik viņam piederēja neliela saimniecība. Turēja arī zirgu. Kūts bija zem viena jumta ar dzīvojamo māju. Lai no rīta nevajadzētu agri celties, viņš izdomāja īpašu mehānismu ar stieplēm. Piespiežot podziņu istabā, barība pati iekrita zirgam silē — uz kūti nemaz nebija jāiet. Saviem spēkiem Arnolds bija uzmeistarojis pat… lidmašīnu. Tās būvei izmantoja visneiedomājamākās lietas: propellerim — pienmašīnas detaļas, šaujamierocim — peļu slazdu…
Indi dzer kā limonādi
Arnolds jaunībā neilgu laiku strādāja cirkā — rija zobenus, spļāva uguni. Apguva arī fotografēšanas mākslu. Piepelnoties ar šo amatu, bija viesis daudzās kāzu svinībās. Tajās viņš visus pārsteidza ar kādu eksperimentu — proti, apjautājās, vai nav kāds vecs suns vai kaķis, kuram laiks posties uz debesu valstību. Barībā iepilināja kādu citiem nezināmu indi, un dzīvnieciņš momentā nomira. Pēc tam viņš visu acu priekšā pats no pudelītes izdzēra 10 pilienu nezināmā šķidruma un… nekas. Citiem stāstīja, ka to darot jau gadiem ilgi, pamazām palielinot. Arnolda pārliecība — šīs “zāles” lieliski nostiprina organismu.
Lai nu kas, bet grāmatu lasītājs Arnolds bija nepārspējams. Izlasīja visu, ko vien varēja dabūt. Viņš apguva arī hiromantijas gudrības — mācēja zīlēt pēc plaukstas līnijām.
Arnolds Kaparjosts nodzīvoja vairāk nekā 80 gadu un aizsaulē vadīts 90. gados.
