Jāņa kunga ģimene, kurā ir sieva un meita, dzīvo privātmājā. Ģimenei ir arī divi kaķi.
Abi dzīvnieki nav nekādi istabas lutekļi un vairāk par visu mīl brīvību, tāpēc arī maltīti ietur svaigā gaisā. Trīs reizes dienā saimnieki pie šķūnīša viņiem piepilda traukus. Vienvakar, kārtējo reizi bļodiņā ielējuši pienu un šķīvī ielikuši gaļas konservus kaķiem, saimnieki atklāja, ka uzdarbojas ēdiena zagļi. Pa istabas logu Jānis ievēroja, ka krēslas stundā uzmanīgi ēdamtraukiem tuvojas ezis. To, ka eži dzer pienu, Jānis zināja, bet šim ezim garšoja arī kaķa barība. Vienvakar ezis vispirms atnāca izlūkos — neko neēda, tik apostīja šķīvi, pēc tam pazuda un pēc mirkļa atgriezās kopā, domājams, ar draudzeni. Nu Jāņa kungs katru vakaru kaķu barību liek divās bļodās — arī ežiem — un cer, ka adataiņi tāpēc nesāks ņaudēt. Vien baidās, vai nebankrotēs, ja nu gadījumā ežu ģimene kļūs kuplāka un nāks mieloties pulciņā.
