“Zirgi ir mans vaļasprieks, un abi ar vīru esam iecerējuši tepat Latvijā izaudzēt labus sporta zirgus,” saka Kurmenes pagasta “Ezernieku” saimniece Jautrīte Krūmiņa.
“Zirgi ir mans vaļasprieks, un abi ar vīru esam iecerējuši tepat Latvijā izaudzēt labus sporta zirgus,” saka Kurmenes pagasta “Ezernieku” saimniece Jautrīte Krūmiņa. Viņas piemājas saimniecības stallī mīt vairākas elites klases ķēves un sporta zirgi, šovasar paredzēts uzbūvēt manēžu treniņiem.
Mājas ar kapu
Pirms diviem gadiem Krūmiņu ģimene Kurmenē iegādājās zemi, uz kuras diezgan neilgā laikā uzbūvēts stallis, šķūnis un atjaunota māja. Saimniece Jautrīte Krūmiņa aizrautīgi stāsta ne vien par savu vaļasprieku, kuram nu jāvelta daudz laika un pūļu, bet arī par šo veco māju vēsturi. “Pie mājas ir kaps, te apbedīta bijusī saimniece,” ievedot mūs “Ezernieku” pagalmā, stāsta Jautrītes kundze. “Citi ieteica viņu pārbedīt, bet mēs tā neuzskatām.”
Jautrīte Krūmiņa atklāj, ka audzēt zirgus nopietni sākuši pirms vairākiem gadiem, bet tikai pirms gada no Tērvetes atvestie zirgi iemitināti “Ezernieku” stallī. Saimnieces lepnums pašlaik ir astoņi zirgi un divi jaunie kumeliņi, katrs ar izciliem ciltsrakstiem. Vēl divi Krūmiņu zirgi ir pie trenera Gundara Siliņa Rīgas rajona “Bajāros”.
Treneris no Baltkrievijas
“Uz vietas dabūt labu treneri zirgiem ir ļoti grūti, bet īpašnieks labu zirgu negrib dot uz citu stalli,” spriež Jautrīte. Viņa gan radusi risinājumu, un maija beigās Kurmenē ieradies Dmitrijs Ļubomirovs no Baltkrievijas. 25 gadus vecais treneris jau piedalījies starptautiskajās jātnieku sacensībās, ar viņu noslēgts līgums četriem gadiem.
Kopā ar Dmitriju atbraukusi un Kurmenē strādās arī viņa sieva Jekaterina, kurai šis ir pirmais ceļojums ārpus Baltkrievijas. Jaunajai sievietei ļoti patīk Latvijas daba, klusums un miers visapkārt, pamazām pierodot pie jaunajiem apstākļiem.
Lai notiktu treniņi, “Ezerniekos” jau šovasar paredzēts uzbūvēt manēžu, zirgu karuseli un 28 boksus, ierīkot zāles un smilšu seguma laukumu. Iecerēts būvēt arī lielāku stalli, tad tagadējā būs karantīnas novietne. Atbilstoši prasībām tāda vajadzīga katrā zirgaudzētavā.
“Lai saimniekotu ar peļņu un varētu izaudzēt labus zirgus, visam jābūt sakārtotam, ” saka Jautrīte. Par zirgiem rūpējas veterinārārsts Juris Tolpežņikovs, saimniecei palīdz ganāmpulka pārraudze Gunita Bendrupa.
Policijai dāvina zirgu
Par katru dzīvnieku Jautrītes kundzei savs stāsts un arī cerības: “Pilota vecaistēvs saviem saimniekiem devis vairākus miljonus lielu peļņu. Savukārt Latango divgadīgo ērzeļu skatē ieguva pirmo vietu. Tas ir kā skaistumkonkurss zirgiem, kurā sevi jāparāda. Lai gūtu atzinību, jau no dabas jābūt labi veidotam, zirgs iegūst vaislas ērzeļa sertifikātu. Manā īpašumā ir trīs atzīti augstas klases vaislas ērzeļi — Karalis, Latango, Kalvadoss.”
Pelēkzilā Karaļa cena varētu būt pusmiljons dolāru, tomēr saimnieki to negrasās pārdot. “Esmu Latvijas patriote, arī mūsu valstī vajadzīgi labi sporta zirgi,” saka viņa. “Ezerniekos” jau saņemti divi šī skaistuļa pēcnācēji — Karalis K1 un Kedriks. Pati saimniece bijusi klāt kumeliņu dzimšanas brīdī un vēlāk rūpīgi vērojusi viņu attīstību.
Šonedēļ no Krūmiņu zirgu staļļa aizvedīs Pandoru, kuru turpmāk varēs redzēt Rīgas ielās, jo saimnieki viņu dāvina policijai. Pandors ir lielākais zirgs Latvijā, skausta augstums — 1,84 metri. “Ezernieku” stallī vajadzīga vieta sporta zirgiem, tāpēc šo nolemts dāvināt policijai. “Viņš tur būs noderīgs, jo ir ļoti paklausīgs un draudzīgs zirgs,” uzskata Jautrīte. Pandors savu miermīlību labprāt demonstrē arī mums, pienākot sasveicināties un izrādot interesi par visu apkārt notiekošo.
Labs zirgs zied
Klausoties saimnieces spriedumos un stāstītajā, rodas priekšstats, ka Jautrīte zirgkopības jomā ir profesionāle. Viņa atklāj, ka apguvusi modelētājas profesiju un ieguvusi maģistres grādu ekonomikā, bet zirgkopībā daudz iemācījusies pati, jo šī nodarbe ļoti patīk un interesē. Daudz iegūts no Zirgu audzētāju biedrības priekšsēdētāja Edgara Trēberga. Jau labu laiku Jautrīte ir arī Latvijas jātnieku federācijas viceprezidente.
Viņa bilst, ka piecu gadu laikā, kopš ir saistīta ar zirgkopību, iemācījusies daudz noderīgu lietu un labu zirgu varot atpazīt jau no attāluma: “Ja zirgu pareizi baro, viņš ir ābolains. Pat melnam zirgam tāds kā ziediņš rotā spalvu. Pērkot zirgu, par viņu jāpaprasa viss — kā baro, ēšanas reizes, paradumi un pat to, ar ko zirdziņa vieta kaisīta — salmiem vai skaidām.”
Krūmiņu ģimenē zirgi ir gluži kā ģimenes aizraušanās — šie gudrie dzīvnieki patīk arī Jautrītes vīram Raimondam Krūmiņam, bijušajam Rīgas domes Finanšu departamenta direktoram, kurš tagad ir telekomunikāciju firmas “Unistars” ģenerāldirektors. Lai gan ik vakaru vēlu pārbrauc no darba, viņš allaž cenšas apskatīt zirgus un arī dienā pa tālruni interesējas, kā sokas saimniecībā. Palīgi ir arī dēli Edgars un Uldis, meita Daniela.
Pagaidām zirgkopība vairāk ir vaļasprieks, bet vai nākotnē Krūmiņi cer arī uz peļņu? “Protams. Labu sporta zirgu var izdevīgi pārdot, tāpat peļņu var gūt, dodot ērzeli lecināšanai, arī sacensībās paredzēts balvu fonds,” saka saimniece.
