Jauna, skaista, laimīga — tā var teikt par koknesieti Evu Višķeri, kura, savulaik pabijusi Anglijā, tur iepazinās ar vīru, atgriezās Latvijā un oktobrī Koknesē, blakus veikalam “Anna”, atvēra manikīrsalonu “Top nails”.
Taču ne jau viss gājis gludi kā pa diedziņu. Evas dzimtā ir Cēsu puse. Viņa beigusi Stalbes vidusskolu, kādu laiku stādājusi bistro par bārmeni. Taču līdz sapņa piepildījumam bija prāvs ceļa gabals ejams, mērojams gados un attālumos. Par to visu — saruna ar Evu.
Iztiek bez
kredīta
— Kā tu izdomāji atvērt savu salonu?
— Tas ir mans bērnības sapnis. Domāju — kad izaugšu, atvēršu skaistumkopšanas salonu. Šo var uzskatīt tikai par pirmo pakāpienu ceļā uz manu sapni.
— Lai sāktu savu biznesu, ir vajadzīgs pamatkapitāls. Vai tu ņēmi kredītu?
— Liels atbalsts ir mans vīrs, tāpēc varēju iztikt bez kredīta.
— Ieejot salonā, pārņem patīkama, nomierinoša sajūta. Kas tev palīdzēja to iekārtot?
— Tāds arī bija mans mērķis — lai klienti te justos labi un kā mājās. Salona iekārtošanā iztiku bez padomdevējiem, te viss veidots pēc manas gaumes. Protams, viegli jau nebija, piemēram, tapetes vien trīs reizes mainīju.
Eksperimentēt ļauj draudzenei
— Kāpēc tu izvēlējies apgūt manikīres arodu?
— Būtībā tas bija mans vaļasprieks, man patika draudzenēm sakopt nagus, veidot to dizainu, un viņas atzinīgi novērtēja to, ko daru. Tā kā man gribējās paplašināt zināšanas un prasmes, apmeklēju nodarbības mācību centrā “Elisanda”, kas ir akreditēta izglītības iestāde, kurā piedāvā profesionālās izglītības programmas skaistumkopšanas nozarē. Mācījos pie Olgas Zeltiņas. Viņa ir starptautiskās manikīra studijas pasniedzēja, daudzkārtēja nagu modelēšanas un dizaina starptautisko konkursu uzvarētāja. Beidzot mācības, ieguvu nagu modelēšanas un nagu kopšanas speciālistes sertifikātu.
— Vai tu pati arī apmeklē manikīri?
— Man ir draudzene, kura arī ir manikīre. Es pie viņas dodos diezgan bieži, man patīk eksperimentēt ar nagu dizainu. Tā teikt, mēs viena pie otras papildinām zināšanas gan praktiski, gan teorētiski.
Konkurence
nebaida
— Draugiem.lv redzēju tavu veidoto nagu dizainu. Kur tu rod idejas, un kādā krāsā ir tava iecienītākā nagulaka?
— Man ļoti patīk baltā krāsa. Arī mans pirmais veidotais nagu dizains bija baltā krāsā ar zelta maliņu. Ļoti daudz ideju gūstu internetā. Vislabāk padodas ziedu motīvi.
— Kāds ir tavs īstermiņa mērķis tuvākajiem gadiem?
— Galvenais, lai rastos savs klientu loks, jo tagad pārsvarā nagus kopju draugiem un paziņām.
— Vai tevi nebaida konkurence, jo Koknesē dažos frizieru salonos jau strādā manikīres?
— Ja baidītos, tad salonu neatvērtu. Zinu, ka manikīres ir ļoti noslogotas un tik ātri pie viņām nemaz nevar tikt.
Kā romantiskā
filmā
— Savulaik tu dzīvoji un strādāji Anglijā. Ko tu tur darīji?
— Mani uz turieni aicināja māsa. Anglijā nodzīvoju trīs gadus, strādāju dažādās rūpnīcās, saiņoju dāvanas. Tas bija grūts un vienmuļš darbs.
— Kādas tev ir patīkamākās un kādas nepatīkamākās atmiņas par Angliju?
— Vispatīkamākās — Anglijā sastapu savu nākamo vīru. Nepatīkamākās — angļi šķita uzpūtīgi, iedomīgi, savukārt daļa latviešu slikti uzvedās — dzēra, kāvās. Bija reizes, kad man bija kauns, ka esmu no Latvijas.
— Ar vīru strādājāt vienā rūpnīcā?
— Nē, mūsu iepazīšanās bija kā romantiskā filmā. Kad abas ar māsu ieradāmies Anglijā, viņš ar automašīnu bija atbraucis mums pretī, jo māsas draugs todien strādāja. Tā arī ieskatījāmies viens otrā — tālu no dzimtenes. Kas zina, vai, Latvijā dzīvojot, būtu sastapušies. Es taču esmu no Cēsu puses, bet viņš — koknesietis.
Pietrūka
māju
— Vai tu Anglijā arī apmeklēji manikīrsalonu?
— Vienreiz biju aizgājusi, ar to arī pietika. Telpas un aprīkojums bija moderns, bet manikīre, lai gan strādāja ļoti ātri, darbu veica ļoti nekvalitatīvi un pavirši. Man nepatika.
— Daudzi jaunieši, aizbraukuši uz ārzemēm un nopelnījuši daudz naudas, par atgriešanos Latvijā nedomā, aizbildinoties, ka viņiem te nav, ko darīt. Vai jūs arī plānojat braukt atpakaļ?
— Es ļoti vēlējos atgriezties Latvijā, jo tur man visvairāk tur pietrūka māju. Var jau būt, ka tas izklausās mazliet dīvaini, jo mani vecāki un arī māsa tagad dzīvo Anglijā, bet man tur bija grūti. Gribas dzīvot te. Mums abiem ar vīru ir darbs, kur paši esam noteicēji — vīrs strādā starptautiskā uzņēmumā “Hansa—Flex” un papildus vēl vada savu biznesu, man tagad ir salons. Tas gan nenozīmē, ka uz Angliju nebraukšu — došos gan ciemos, gan iepirkties. Sezonas izpārdošanās tur patiešām var lēti iegādāties apģērbu.
— Jums ģimenē aug dēliņš. Kādas, tavuprāt, ir svarīgākās lietas, kas jāatrisina mūsu valstī vecāku un bērnu interesēs?
— Pabalstu sistēma. Ar astoņiem latiem bērnu nepabarosi. Domāju, tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc daudzas ģimenes ar maziem bērniem paliek Anglijā, arī mana māsa. Viņai ģimenē ir divi bērni.
Vairāk smaidiet!
— Tu izskaties krietni jaunāka par saviem gadiem. Kā, tavuprāt, jāsākas labam rītam?
— Pamosties, kārtīgi izgulējies, iedzert kafiju un ieraudzīt vīra un dēlēna smaidu.
— Saka — vīrieša mīlestība iet caur vēderu. Kā tev ar ēdiena gatavošanu?
— Tas ir viens no maniem vaļaspriekiem. Man patīk eksperimentēt, izmēģinu dažādus ēdienus, gatavoju arī konservus ziemai.
— Šis ir laiks, kad daudzi sūdzas par rudens depresiju. Ko tu dari, ja tev ir skumji?
— Mani antidepresanti ir vīrs un dēls. Kad kļūst skumji, piezvanu vīram vai arī aizeju uz “dārziņu” pēc dēla, un skumjas ir kā ar roku noņemtas.
— Ko tu novēlētu sievietēm?
— Vairāk smaidiet un neaizmirstiet par sevi! Skaistumkopšanas salona apmeklējums ir viens no relaksācijas veidiem.
