Uz ceļa sabrauktie dzīvnieki bieži vien turpat arī paliek, līdz pilnīgi sajaucas ar ceļa segumu. Uz mazāk noslogotām šosejām atliekas palīdz nokopt vārnas un kraukļi.
Pagājušajā nedēļā ziņu portālus “apskrēja” vēsts par to, ka uz Jelgavas apvedceļa nobrauktai lapsai pārkrāsota ceļa marķējuma līnija. Uzņēmuma “A.C.B.” darbu vadītājs Andris Vanags paskaidrojis, ka šādi gadījumi viņa praksē esot diezgan bieži. Krāsojamā tehnika līniju “vilkšanas” laikā neesot apstādināma, tādēļ pēc tam darbinieki nokrāsoto posmu apskatot vēlreiz un labojot defektus. Ja tas notiek drīz pēc līnijas vilkšanas, dzīvnieka atliekas, visticamāk, tiek iemestas ceļmalas grāvī, ja pēc pāris dienām, tad par notikušo līdz pirmajam stiprākajam lietum liecina tikai citas krāsas plankums uz asfalta.
Valsts meža dienesta Medību daļas vecākais inspektors Juris Nagainis atzīst, ka uz ceļiem iet bojā liels skaits dzīvnieku. To atlieku novākšana ir ceļu kopšanas dienestu ziņā. “Ja notikusi sadursme ar lielāku meža dzīvnieku, noteikumi paredz par to informēt Meža dienestu, bet parasti jau tās notiek tumšajā diennakts laikā, tāpēc par nelaimes gadījumiem bieži vien neuzzinām. Ja braucējs ir informējis Ceļu policiju, tā mums arī paziņo,” viņš stāsta.
Inspektors pieļauj, ka daža laba sabraukta stirna vai mežacūkas sivēns nonāk arī mašīnas bagāžniekā. Šāda darbība esot sodāma, bet izkontrolējams gan tas neesot.
J. Nagainis spriež: ētiski būtu, ja auto vadītājs pēc sadursmes mašīnu apturētu, apskatītu, kas noticis, un sabraukto dzīvnieciņu novāktu no braucamās daļas. “Jāievēro piesardzība, jo nāvīgi ievainots dzīvnieks vēl pēdējiem spēkiem var iekost, turklāt lapsas, āpši un jenotsuņi var būt inficēti ar trakumsērgas izraisītāju vīrusu,” brīdina inspektors.
