Aizkraukles iekštelpu skeitparks (AIS) ir vieta, kur tiekas ekstrēmo sporta veidu cienītāji. “Staburags” skaidro, cik drošs tas ir braucējiem un kurš atbildīgs par drošību parkā?
Ar skeitbordistu Artūru Pauguru, kurš “vainojams”, ka Aizkrauklē nu ir pirmais iekštelpu skeitparks, tiekamies vienā no sestdienām. Ceļš līdz Rūpniecības ielai 7, pirmo reizi ejot, šķiet neomulīgs, jo jāsoļo gar automašīnu vrakiem, kas kolonnā sastrēguši pie AIS ieejas. Vēlāk Artūrs Paugurs man teiks, ka nav ko bīties, vraki ir tamdēļ, ka blakus top autoserviss — kā ir, tā ir.
AIS ir kņada, skeitparka rampas iemēģina BMX braucēji un skeitbordisti arī no Igaunijas. Braukuši mājup no sacensībām Rīgā, piestājuši Aizkrauklē izmēģināt trasi, jo “katrs skeitparks ir citādāks, nav divu vienādu. Šis ir īpašs ar to, ka to veidojis sportists — Krišjānis Kalvāns. Viņa veidotie skeitparki vispār ir īpaši,” uzsver A. Paugurs.
Kamēr vieni jaunieši iemēģina rampas, citi spēlē galda tenisu. Vēl kāds jauniešu bariņš vienkārši čalo dīvānā. Šķiet, visi ir draudzīgi, jo ik pa laikam kāds ar kādu sasveicinās vai draudzīgi uzsit pa plecu.
Paraksts par kārtību
Kurš AIS atbild par drošību? “Sports ir sports,” saka Artūrs Paugurs. “Jebkurš sporta veids ir traumatisks — vai tas būtu futbols vai basketbols. Tā ir daļa no sporta, tas ir jāsaprot. Tāpēc katrā skeitparkā, kas bija arī Aizkraukles domes prasība, ir iekšējās kārtības noteikumi. Tie paredz arī to, ja neesi sasniedzis 18 gadu vecumu, laukumā bez ķiveres iziet nedrīkst. Otrs, esot skeitparkā, pats uzņemies atbildību par savu drošību.” Pieredzējušais sportists stāsta, ka dežurants nemaz nevarētu izkontrolēt, vai kāds laukumā pēkšņi nenovelk ķiveri. Tāpēc esot žurnāls, kur katrs parakstās par to, ka ir izlasījis noteikumus un tiem piekrīt, ievēros. Tomēr šajā sportā jau 16 gados esot profesionāļi, kuri uz dēļa jūtas stabilāk nekā uz savām kājām un ķiveri nevilks neparko.
Jautāts, vai skeitparka konstrukcija ir droša, A. Paugurs teic: “Viss ir pēc augstākajiem standartiem. Krišjānis zina, ko dara. Viņš ir ilggadējs braucējs un Aizkraukles skeitparka pamatlicējs un pašreiz strādā kāda cita skeitparka iekārtošanā Rīgā, tāpēc bažām par konstrukciju nav pamata, protams, inventārs mēdz nolietoties — kā tas bija ar āra skeitparku, bet pagaidām viss ir kārtībā.” Jāpiemin, ka AIS piedāvā ne tikai ekstrēmas rampas, bet arī iespēju spēlēt galda tenisu, galda futbolu un novusu. Nākotnē iecerēts AIS vēl ierīkot biljarda galdu un TV spēļu konsoli.
Dežurē paši sportisti
Par to, vai tiek ievēroti iekšējās kārtības noteikumi, atbild brīvprātīgie, kas ir pilngadīgi. Tomēr esot arī kāds dežurants, kuram vēl nav 18, bet savu uzticību puisis esot dzelžaini pierādījis un nopelnījis. “Skeitparku pieskata atbildīgi cilvēki, kas cenšas, lai kārtība tiktu ievērota, jo tam ir liela nozīme. Jāteic, ka ekstrēmā sporta jaunieši ir uzmanīgi. Laukumā nekad nav sāncensības. Ja kāds veic labu triku, citi ir priecīgi, ka to redzēja, nevis dusmīgi, ka zaudēja. Te nemēdz sūkstīties par to, ka cits ir labāks par tevi,” stāsta sportists.
Pirmajā AIS atvēršanas nedēļā skeitparku apmeklējuši ap 50 cilvēku. Jaunākais apmeklētājs bijis vien sešus gadus vecs, bet pārsvarā skeitparkā sporto 12 — 15 gadus veci jaunieši. AIS mēdzot ienākt arī bērnu vecāki, kuri apskata un novērtē telpas, stāsta Artūrs Paugurs. Tad mēdzot notikt arī tā, ka “tēvi ierauga tenisa galdu un uzspēlē paši. Tomēr, ja bērnam ir vairāk kā 12 gadu, vecāki tik ļoti nedzenas pakaļ — sportistu izlaiž pie AIS un pēc tam paņem. Ja atnāk mazāks, tad gan pavēro, kā jaunais censonis kustas aizsargos.”
Biedrības ambiciozais mērķis ir: ekstrēmais sports būs bez maksas, bet šobrīd skeitparka apmeklējums ir par maksu — 2 eiro dienā vai mēneša abonementa maksa — 20 eiro. Iekasētā ieejas maksa sedz elektrības rēķinus, saimniecības preču un telpu īres izdevumus. Šobrīd noteikts arī pastāvīgs darba laiks, iepriekš tas darbojās pēc vienošanās ar sportistiem. Vienīgi šobrīd AIS nav apkures. Telpās ir vēss, veids, kā sasildīties, ir būt trasē.
Viedoklis
Zane Romanova
no biedrības “Vecāki Aizkrauklei”
— Es domāju, ka jaunieši, kuri iestājās par AIS projekta īstenošanu — meklēja naudu, būvēja un citādi pielika roku tajā, lai skeitparks būtu, ir atbildīgi. Es ticu, ka šādi cilvēki spēj uzņemties atbildību arī par kārtības un drošības pasākumiem skeitparkā.
Tomēr vecākiem ir jāinteresējas par to, ko jaunietis dara skeitparkā, viņu pienākums ir zināt, ko dara bērns, un varbūt arī noskaidrot, vai viņam ir izpratne par drošības pasākumiem šajā iestādē.
