Kokneses pagasta bibliotēkā katru mēnesi ir kāda interesanta izstāde. Apskatāmo darbu vai kolekciju autori ir koknesieši, kā arī tie, kuriem bijusi kāda saistība ar šo pagastu.
Kokneses pagasta bibliotēkā katru mēnesi ir kāda interesanta izstāde. Apskatāmo darbu vai kolekciju autori ir koknesieši, kā arī tie, kuriem bijusi kāda saistība ar šo pagastu.
Tagad bibliotēkā iekārtotā izstāde ir īsts saldēdiens sievietēm — te var apskatīt koknesietes Intas Lauces bižutēriju: krelles, auskarus, klipšus, rokassprādzes, arī lakatiņus un somiņas. Bibliotekāres pat no kāda veikala aizņēmās slēgtu stikla vitrīnu, lai izkārtotu mirdzošās skaistumlietas.
Vairāk par savu aizraušanos lūdzu pastāstīt pašu autori. Tā kā esam pazīstamas jau agrāk, sarunā iztiekam bez oficiālā “jūs”.
— Vai tu atceries savu pirmo rotaslietu?
— Jā, tā bija manas vecmāmiņas sakta. Es toreiz dzīvoju Neretā un dejoju deju kolektīvā. Viņa man uzdāvināja pašas darinātu Rucavas novada tautastērpu un saktiņu. Tās gan izstādē nav, tāpat kā dažu citu vismīļāko rotaslietu.
— Cik rotaslietu ir tavā kolekcijā?
— Neesmu skaitījusi. Bibliotēkas meitenēm teicu, lai to izdara. Pāri simtam jau būs.
— Vai, gadiem ejot, interese par skaistumlietiņām nav zudusi?
— Kur nu! Esmu traka uz visādiem spīgulīšiem! Ieeju veikalā “Anna” un nevaru mierīgi paiet garām rotaslietām, kaut gan nāciena iemesls bija pavisam cits.
— Tavā kolekcijā ir daudz dārgu rotaslietu?
— Nē, es dodu priekšroku lētai bižutērijai. Galvenais, lai tā būtu saskaņota ar tērpu.
— Vai tu arī ikdienā nēsā rotaslietas?
— Mājās jau neapkaros ar krellēm, bet, izejot sabiedrībā, vienmēr. Ir liela izvēle, un es katram tērpam varu atrast atbilstošāko.
— Vai ir kādi iecienīti veikali vai firmas, kuru bižutēriju tu iegādājies?
— Savulaik diezgan daudz braukāju pa Padomju Savienību. Gandrīz vai no katras vietas man ir kādi auskari, krelles, ķēdītes vai aproces. Mana māsīca tolaik strādāja Rīgā, veikalā “Rota”. Atceros, kāda tā bija laime, kad viņa mani ielaida noliktavā un es varēju izvēlēties sev tīkamāko rotaslietu.
— Daudzi bibliotēkas apmeklētāji kādu skaistumlietiņu gribētu nopirkt. Vai tu pārdotu?
— Ne par kādu naudu, kaut arī dažas lietotas tikai pāris reižu.
— Kura tev ir vismīļākā rotaslieta?
— No Austrālijas atvedu vairākas gliemežvāku krelles. Vienas no tām man īpaši mīļas. Kad atbraucu, kādu laiku tās vien nēsāju. Mīļa arī masīvā pērļu kaklarota. Ļoti grezna. Taču pāri visam — vecmāmiņas saktiņa. Tas nekas, ka to nelietoju.
— Kā tu starp tik daudzām rotām vari atrast tieši to, ko tev vajag?
— Man visas rotaslietas ir sašķirotas kastītēs. Pērļveidīgās vienā, krāsainās otrā, auskari un klipši — citā.
— Tev ir meita. Vai nestrīdaties, rotaslietas dalot?
— Meitu šīs lietas īpaši neinteresē. Viņa nēsā galvenokārt auskarus.
— Ko tu teiktu sievietēm, kuras neatzīst rotaslietas?
— Palutiniet sevi! Uzlieciet krelles, iekariet ausīs auskarus un redzēsiet, kā jums uzlabosies garastāvoklis. Ne jau vienmēr visu nosaka cena un firma.
