“Lai gan kopumā Austrālijā jūtos droši, šībrīža mežu ugunsgrēku katastrofa situāciju padarījusi nestabilu,” atzīst vides eksperte Linda Romanovska, kuras dzimtā pilsēta ir Aizkraukle. Viņa ir pētniece Jaundienvidvelsas Universitātes doktorantūrā Austrālijā un intervijā skaidro, cik nopietna šobrīd ir situācija Austrālijā, kā latvieši var palīdzēt tur krīzē nonākušajiem cilvēkiem un dzīvniekiem, ko Latvija un ikviens no mums var mācīties no Austrālijas ugunsnelaimes.
Vides eksperte Linda Romanovska uzskata, ka ikvienam iedzīvotājam, arī Latvijas, ir jāizglītojas klimata pārmaiņu jautājumos. Jo arī Latvijā klimata pārmaiņu rezultātā, ļoti iespējams, nopietni paaugstināsies, piemēram, mežu ugunsgrēku risks.
Lindas pētnieciskais darbs saistīts ar zaļās infrastruktūras jeb dzīvās dabas nozīmi klimata pārmaiņu risku, kā arī citu sociālekonomisko problēmu mazināšanu pilsētvidē. Šo darbu kā doktora grāda kanditāte Linda sāka 2018. gadā pēc universitātes uzaicinājuma. Universitātē viņa palīdz izstrādāt tiešsaistes mācību kursu, kas izglītos studentus par ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem (Global Sustainable Development Goals). Savukārt viņas ikdienas darbs, līdzīgi kā pēdējos deviņus gadus, ir saistīts ar starptautiskās vides un klimata pārmaiņu politikas konsultēšanu. Linda sadarbojos arī ar Eiropas Savienības institūcijām — Eiropas Komisiju, Eiropas Vides Aģentūru, ES Vienoto pētniecības centru un citām.
Traucēta elektrības piegāde
— Vai tu šobrīd Austrālijā jūties droši?
— Lai gan kopumā Austrālijā jūtos droši, šībrīža mežu ugunsgrēku katastrofa situāciju ir padarījusi nestabilu. Visapdraudētākie, protams, ir tie, kas dzīvo degošo teritoriju tiešā tuvumā un uguns izplatības ceļā. Bet ietekmēti tiekam mēs visi, visiem ir jārēķinās ar zināmiem riskiem. Arī Sidnejā, kur šobrīd uzturos. Pirmkārt, uguns izplatība notiek tik ātri un neprognozējami, ka uzmanīgi jāseko informācijai un brīdinājumiem par evakuāciju. Otrkārt, jārēķinās ar to, ka daudzi ceļi ir slēgti, arī vilcienu un lidostu darbība ir traucēta. Treškārt, Sidneja jau vairākus gadus piedzīvo rekordsausuma periodu, saldūdens krājumi tuvojas kritiski zemam līmenim, līdz ar to ir strikti jāievēro ūdens lietošanas ierobežojumi. Pagājušajā nedēļā ugunsgrēku bojājumu dēļ tika izsludināta elektrības piegādes krīze — tikām aicināti nelietot elektroierīces, kas nav kritiski nepieciešamas, piemēram, trauku mazgājamās, veļas mašīnas un citas. Šī krīze pašlaik ir atrisināta, bet nav zināms, vai turpmākais uguns kaitējums atkal neradīs elektrības piegādes traucējumus. Pat ja neesam tiešā uguns tuvumā, jārēķinās ar dūmu izraisītajiem riskiem veselībai. Lai gan esmu salīdzinoši drošā vietā, arī es esmu nodrošinājusies ar nedaudz dzeramā ūdens, ilgi uzglabājamas pārtikas un skaidras naudas rezervēm.
Elpošanas maskas kļūst par deficītu
— Pieminēji dūmu izraisītos veselības riskus. Vai un kā tu tos ikdienā sajūti? Vai un kādus praktiskos ieteikumus cilvēki saņem, lai spētu sevi pasargāt?
— Izvairīties no veselības apdraudējuma dūmu dēļ ir praktiski neiespējami. Šobrīd jau gandrīz visās lielākajās pilsētās — Sidnejā, Kanberā, Melburnā — gaisa piesārņojums ir desmitkārtīgi pārsniedzis veselībai nekaitīgās normas. Dūmu inhalācijai ir gan akūta, gan ilgtermiņa ietekme uz veselību. Akūtie riski vislielākie ir vecākiem cilvēkiem, bērniem un astmas un citu hronisku slimību skartajiem. Bet pie šiem piesārņojuma līmeņiem simptomus jūt arī pavisam veseli cilvēki, kas neietilpst nevienā no šīm grupām. Arī man, kopumā veselīgam cilvēkam, nākas sadzīvot ar simptomiem. Ir dienas ar ļoti zemu redzamību un spēcīgu deguma smaku gaisā, kad piedzīvoju nepārejošas galvassāpes, skrāpēšanos un kairinājumu elpceļos, klepu, sinusītu, acu kairinājumu, sajūtu, ka plaušas tiek saspiestas un elpošana kļūst sekla un ierobežota. Jebkādas fiziskas aktivitātes, sportošana šajos apstākļos nav iespējama. Bez šiem akūtajiem simptomiem nopietna problēma ir īpaši smalko daļiņu (PM2.5) ilgstoša ieelpošana. Tās nav ne redzamas, ne saožamas un ir gaisā jau pirms un visai ilgi pēc saredzamo dūmu klātbūtnes. Tās ir tik nelielas, ka no plaušām nonāk asinsritē, ietekmē vairāku orgānu darbību, var izraisīt hroniskas saslimšanas un kopumā saīsina mūža ilgumu. Pret PM2.5 ieelpošanu palīdz tikai speciāli sertificētas sejas maskas/filtri, kam, lai tās būtu efektīvas, ir hermētiski jāpieguļ sejai. Sidnejā šīs maskas tika strauji izpirktas un ir kļuvušas par deficītu.
Mani paziņas, kas ir jutīgi pret dūmu piesārņojumu, piedzīvo visai lielu stresu, jo nespēj veikt normālas ikdienas aktivitātes. Ir tādi, kuri mēģina izbraukt no dūmu piesārņotās teritorijas, bet tas nav vienkārši, jo kopējā dūmu izplatība ir visas Eiropas izmērā.
Iet bojā
arī ugunsdzēsēji
— Kādas ir tavas sajūtas un pārdomas par notiekošo katastrofu?
— Austrālijas sabiedrībā ir šoks, pat zināma neticība, bet pamazām nāk atskārsme, ka, lai gan Austrālijā meži deg regulāri, tas, kas notiek tagad, vairākos aspektos ir ārpus iepriekš pieredzētā. Bieži tiek uzdots jautājums, vai šo tagad būtu jāuzskata par jauno “normālo”. Diemžēl prognozes ir tādas, ka nākotnē kļūs vēl sliktāk, riski tikai pieaugs. Sabiedrībā aug dusmas uz federālo valdību, kas, kā cilvēki uzskata, neuzņemas pietiekamu atbildību par notiekošo. Tajā pašā laikā brīvprātīgie ugunsdzēsēji, kuri veic pārcilvēciski varonīgu darbu un riskē ar savu dzīvību (vairāki diemžēl jau ir gājuši bojā), bet nesaņem par to nekādu atalgojumu, tiek godāti kā īsti tautas varoņi, un sabiedrībā notiek masveida solidarizācija ar cietušajiem. Ziedojumu vākšanas centri īsā laikā tika pārpludināti ar mantiskajiem un pārtikas ziedojumiem tādā mērā, ka tā kļuva par problēmu. Tagad palīdzēt gribošie tiek aicināti vairs neziedot mantas, bet naudu vai, piemēram, piedāvā naktsmājas bez pajumtes palikušajiem.
Tā kā es personīgi jau daudzus gadus strādāju jomā, kur regulāri saskaros ar datiem par klimata pārmaiņu rezultātā pieaugošajiem dabas katastrofu riskiem, tad pēc būtības par notiekošo neesmu pārsteigta. Tomēr arī es nebūtu prognozējusi, ka nonākšu reālā klimatisko apstākļu tieši ietekmētā krīzes situācijā tik drīz, vēl pirms iestājās 2020. gads. Lai gan Austrālijā uzturos salīdzinoši nesen, šie ugunsgrēki ir kļuvuši arī personiski, jo ir izdegušas vairākas no man labi zināmām un iemīļotām vietām, ar kurām saistās īpašas atmiņas. Esmu arī spiesta ļoti strauji apgūt daudz informācijas par to, kā rīkoties šādās situācijās, kā pieņemt pareizos lēmumus, lai pasargātu sevi un atvieglotu glābšanas dienestu darbu.
— Ugunsgrēki Austrālijā ir katru gadu. Kāpēc šogad tie ir tik lieli?
— Ir vairāki parametri, pēc kuriem var mērīt ugunsgrēku “lielumu” vai nodarīto kaitējumu. Jāņem arī vērā, ka ugunsgrēku sezona vēl nav pat ne pusē un tie turpināsies vairākus mēnešus. Tāpēc kopējais šīs uguns sezonas apjoms un kaitējumu apmērs vēl nav paredzams. Īsumā — šīs sezonas ugunsgrēki ir īpaši smagi, jo apvieno gan lielu teritoriju tuvu apdzīvotām vietām, gan iznīcina lielu skaitu mājokļu un jau ir radījuši salīdzinoši lielu upuru skaitu. Kopējā izdegusī teritorija šobrīd ir visas Lielbritānijas izmērā (un pieaug). Tas ir gandrīz kā divas Latvijas.
Uguns izplatās
no koka uz koku
— Šie nekad iepriekš nepieredzētie katastrofālie apstākļi izmainījuši gan ugunsnedrošās sezonas iestāšanās laiku un kopējo ilgumu, gan pašas uguns uzvedību. Ugunsdzēsēji ar desmitiem gadu ilgu pieredzi apgalvo, ka nekad iepriekš nav pieredzējuši tādu uguns uzvedību, un uguns izplatības prognozēšanā izmantotie datu modeļi, kurus lieto glābšanas dienesti, lai plānotu savu darbību un sniegtu brīdinājumus sabiedrībai, vairs nespēj izskaitļot uzticamas prognozes — reāli uguns izplatās ātrāk, nekā tiek prognozēts pašos sliktākajos scenārijos.
Tas lielā mērā saistīts ar to, ka pie noteikta ugunsgrēku apjoma un degšanas intensitātes šie ugunsgrēki sāk veidot paši savas laika apstākļu sistēmas — pērkona un zibens negaisus ar stipriem vējiem, kas strauji izplata un sāk jaunus ugunsgrēkus.
Diemžēl arī tradicionāli veiktie risku mazināšanas pasākumi, piemēram, kontrolētās dedzināšanas, lai samazinātu degmateriāla daudzumu, šādos apstākļos vairs nav efektīvi. Kontrolētā dedzināšana samazina uz zemes esošā sausā materiāla daudzumu, bet ilgstošo sausuma periodu rezultātā izžūst un kļūst ugunsbīstami arī lielie koki, tad ar ļoti augstu temperatūru degošā, spēcīgu vēju nestā uguns izplatās nevis vairs pa zemi, bet no koka uz koku. Tagad ir novērojams, ka arī teritorijās, kur nesen ir veiktas šīs kontrolētās dedzināšanas, tās nav apturējušas uguns izplatību.
Premjers atpūšas Havaju salās
— Daudz vairāk globāli jādara kopējo klimata pārmaiņu mazināšanā, samazinot siltumnīcas efekta gāzu izmešus. Diemžēl Austrālijā vadošais politiskais kurss šobrīd ir neatzīt klimata pārmaiņu risku nopietnību, neskatoties uz to, ka valsts jau tagad cieš pamatīgus klimata pārmaiņu izraisītus vai pastiprinātus zaudējumus (ne tikai no ugunsgrēkiem vien) un neuzņemas pilnu atbildību nedz par tieši izraisītajiem izmešiem valstī, nedz arī par Austrālijas ogļu eksporta sekām. Austrālijas valdība par to tiek asi kritizēta gan iekšzemē, gan starptautiski. Šobrīd sabiedrībā briest milzīgas dusmas par šo bezatbildīgo pieeju, kā arī premjerministra Skota Morisona līderības trūkumu šajā traģēdijā, un ir sagaidāms, ka valstī notiks politiskas pārmaiņas. Jāpiebilst gan, ka 9. janvāra paziņojumā Skots Morisons pirmo reizi publiski apgalvoja, ka valdības politika ir atzīt klimata pārmaiņu ietekmi uz laika apstākļiem un vēlas detalizētu ugunsgrēku katastrofas iemeslu analīzi, ieskaitot ar klimata pārmaiņām saistīto. Skots Morisons pēdējās intervijās atzīst savas kļūdas ugunsgrēku situācijas menedžēšanā, ir atvainojies par došanos atvaļinājumā uz Havaju salām ugunsgrēku laikā un netieši norāda, ka vēlas “tālāk attīstīt klimata pārmaiņu mazināšanas politiku“, tomēr nedod konkrētus solījumus par Austrālijas izmešu samazināšanas mērķu palielināšanu.
Lieciniece absurdai situācijai
— Vai tev šobrīd ir kādi pienākumi, kas attiecas tieši uz ugunsgrēku katastrofu?
— Es nodarbojos ar pētniecības darbu universitātē, un man nav tiešu pienākumu šo ugunsgrēku kontekstā. Tomēr es pētniecības ietvaros uzturu kontaktus ar Jaundienvidvelsas štata valdības Plānošanas, industrijas un vides departamentu. Šie cilvēki veic ļoti svarīgu darbu vides risku, ieskaitot ar uguni saistīto, izpētē, izvērtēšanā un risku pārvaldības plānošanā. Diemžēl šis darbs nereti tiek politizēts. Nesenā konferencē par pielāgošanos klimata pārmaiņām, ko organizēja šis departaments un kas sakritības dēļ notika tajā pašā dienā, kad Sidnejā pirmo reizi vēsturē tika izsludināts katastrofāls ugunsgrēku risks, biju lieciniece absurdai situācijai. Lai gan departamenta eksperti veic augstas kvalitātes nākotnes ugunsgrēku risku modelēšanu, ieskaitot saistībā ar gaidāmajām klimata pārmaiņām, kā liecina nopludinātie e-pasti, departamenta darbiniekiem ir ticis noliegts šajā konferencē runāt par klimata pārmaiņu saistību ar ugunsgrēkiem — tas ir, par viņu pašu izpētes darbu, kas pie tam bija detalizēts arī pašā konferencē izplatītajās publikācijās. Par laimi, pasākumu apmeklēja un uzstājās ne tikai departamenta darbinieki, un šis jautājums šā vai tā tika apspriests, balstoties pieejamajos datos un pētījumos.
Pēdējie septiņi gadi rekordkarsti
— Kādas ir prognozes — kas Austrālijā notiks?
— Austrālijas vidējā temperatūra jau ir palielinājusies par 1,52 grādiem (vidēji pasaulē temperatūras ir pieaugušas par 1,1 grādu), un pēdējie septiņi gadi visi ir bijuši rekordkarsti. Maksimālās temperatūras ir pieaugušas līdz pat 2,5 grādiem virs normas. Te var atgādināt, ka par klimata pārmaiņu robežšķirtni tiek uzskatīta 1,5 grādu sasilšana vidēji globāli, virs kuras klimata pārmaiņu sekas jau sāk sasniegt katastrofu apmērus. Nokrišņi Austrālijā 2019. gadā ir bijuši 40% zem vidējās normas. Cik lielā mērā lēmumu pieņēmēji mācīsies no šīs traģēdijas un sāks nopietni ņemt vērā prognozētos riskus un atbilstoši plānot nepieciešamās pārmaiņas un transformatīvo adaptāciju, to rādīs laiks. Ir visai skaidrs, ka Austrālija vairs nevar atļauties ignorēt problēmu un vienkārši turpināt ierasto, citādi piepildīsies nesen “The New York Times” publicētais viedoklis, ka Austrālija ir ceļā uz “klimata pārmaiņu pašnāvību”.
Par vēlu evakuēties, meklējiet patvērumu!
— Uz kurieni un kā tiek evakuēti cilvēki? Vai tev ikdienā sanāk saskarties ar kādiem cilvēkiem, kas tiešā veidā cietuši no šīs ugunsnelaimes?
— Cilvēki jau laikus tiek aicināti evakuēties saviem spēkiem — tajās vietās, kur ir paredzams augsts uguns izplatības risks. Tad tā ir katra paša atbildība pieņemt šo lēmumu laicīgi doties uz drošākām vietām. Visi, kas dzīvo krūmāju un mežu tuvumā, ir aicināti izstrādāt “Ugunsgrēku izdzīvošanas plānu”, kas ietver jau laicīgu evakuācijas ceļa un galamērķa plānošanu. Tomēr jebkura evakuācija ir brīvprātīga, īpaši šogad, kad uguns izplatās neprognozējami, līdz ar to laicīga brīdinājuma var arī nebūt. Nereti pirmais saņemtais brīdinājums ir — “par vēlu evakuēties, meklējiet patvērumu” — tas ir situācijās, kad evakuācija ir kļuvusi vēl bīstamāka, nekā palikšana apdraudētajos īpašumos.
Ir cilvēki, kas brīvprātīgi izvēlas palikt savos mājokļos un mēģina tos aizsargāt vai cer, ka uguns tos neskars. Diemžēl daudziem nākas šo lēmumu nožēlot.
Tie, kas tiek evakuēti jau pēc ugunsgrēka pārdzīvošanas (arī brīvprātīgi), tiek nogādāti uz tuvākajiem evakuācijas centriem vai arī uz tuvākajiem punktiem, no kurienes ir pieejams transports uz citām apdzīvotām vietām. Tie, kam ir savs transports un iespēja tikt pie pietiekama degvielas daudzuma, tiek eskortēti pa ceļiem, tiklīdz tie ir daudzmaz izbraucami. Daļa cilvēku, kas bīstamajās vietās ir bijuši kā viesi, piemēram, tūristi atvaļinājumos, dodas uz savām mājām.
Sadeg tūkstošiem savvaļas dzīvnieku
— Kādas ir lielākās nelaimē cietušo Austrālijas iedzīvotāju grūtības?
— Šie ugunsgrēki ir tiešām milzīga traģēdija arī savvaļas dzīvnieku populācijām un mājdzīvniekiem. Lai gan lauksaimnieki un brīvprātīgie palīgi ir darījuši visu, kas viņu spēkos, lai evakuētu savā pārziņā esošos dzīvniekus, tas tomēr ne vienmēr izdevies, un ir zināms par tūkstošiem sadegušu ganāmpulku un mājdzīvnieku. Daudzi lauksaimnieki zaudējuši iespējas sagādāt saviem mājdzīvniekiem barību. Notiek solidarizēšanās, un cilvēki, cik var, viens otram ziedo un pēc savas iniciatīvas piegādā sienu un citu barību.
Vēl daudz lielāki zaudējumi ir savvaļas dzīvnieku populāciju vidū. Tiek lēsts, ka bojā gājis ir vairāk nekā miljards savvaļas dzīvnieku. Vides un dzīvnieku aizsardzības organizāciju brīvprātīgie šobrīd dodas izdegušajās teritorijās meklēt ievainotos un izdzīvojušos dzīvniekus un viņu mazuļus, lai nogādātu tos aprūpes centros, kur tiem var sniegt medicīnisko palīdzību. Diemžēl daudzi izglābtie dzīvnieki neizdzīvo. Arī savvaļā izdzīvojušie šobrīd piedzīvo grūtības atrast barību, dzeramo ūdeni un dzīvošanai piemērotus biotopus, un nav zināms, kādas būs viņu izdzīvošanas iespējas. Līdz ar to kopējais dabai nodarītais kaitējums vēl nav pat aprēķināms.
Veido arī viltus
ziedojumu kontus
— Vai cilvēki Latvijā var kā palīdzēt Austrālijā cietušajiem?
— Noteikti palīdzēt var, jebkura palīdzība tiks novērtēta. Vistiešāk var palīdzēt ar ziedojumiem. Te gan jābrīdina, ka diemžēl visā pasaulē netrūkst iedzīvoties kāru neliešu, kas veido viltus ziedojumu kontus it kā Austrālijā cietušajiem un piesavinās līdzekļus. Līdz ar to, pirms ziedot, ir rūpīgi jāizvēlas labi zināmas un pārbaudītas organizācijas.
Brīdinājums
arī Latvijai
— Vai Austrālijas ugunsnelaime kaut kādā veidā var ietekmēt Eiropu, Latviju?
— Lai gan tiešā veidā Austrālijas traģēdijas ietekme uz Latviju būs neliela, tai būtu jākalpo kā uzskatāmam brīdinājumam par to, ka klimata pārmaiņu izraisītie un pastiprinātie riski pasaulē jau tagad ir ievērojami un arī Latvija nav no tiem pasargāta.
Netieša, bet ļoti svarīga palīdzība gan Austrālijas, gan citu valstu iedzīvotājiem, kurus skar klimata pārmaiņu pastiprinātās dabas katastrofas, un arī pašiem sev, ir izglītošanās klimata pārmaiņu jautājumos. Katram Latvijas iedzīvotājam būtu jāizlasa Latvijai prognozēto klimata pārmaiņu risku apkopojums spēkā esošajā Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā. Un jāapzinās, ka arī Latvijā klimata pārmaiņu rezultātā ar augstu varbūtību palielinās mežu ugunsgrēku risks. Šajā ziņā mēs visi esam saistīti, klimata pārmaiņas skars ikvienu pasaulē, un mums ir jāpastāv uz savām un mūsu bērnu tiesībām dzīvot cilvēka dzīvei piemērotā un drošā vidē, pieprasot adekvātu politisko un praktisko rīcību gan klimata pārmaiņu (izmešu) mazināšanā, gan pielāgošanās klimata riskiem jomā no lēmumu pieņēmējiem vietējā, nacionālā un starptautiskā līmenī.
Apdraudētās sugas uz izmiršanas robežas
— Vai ir cerība atjaunot koala lāču populāciju?
— Koala lāči ir vieni no pazīstamākajiem un visā pasaulē mīlētākajiem Austrālijas savvaļas pārstāvjiem, tāpēc ziņas par 30% koalu populācijas iznīcināšanu Jaundienvidvelsas štatā un 50% populācijas bojā iešanu Kangarū salā satrauc daudzus. Tie tiešām ir nopietni šie ikoniskā dzīvnieka zaudējumi, kuru pēdējos atlikušos biotopus savvaļā apdraud ne tikai ugunsgrēki, bet lielā mērā arī mežu izciršana. 2018. gadā pētījumā tika konstatēts, ka koalas nonāks līdz izmiršanas slieksnim 2050. gadā, ja turpināsies šī brīža mežu izciršanas apmēri. Tas nozīmē, ka koalu aizsardzībai ir jāveic komplekss pasākumu kopums, kas aizsargātu to pēdējos piemērotos savvaļas dzīves areālus kā no uguns, tā arī citiem riskiem. Tomēr vēl traģiskāka situācija ir ar citām retajām sugām, kuras šajos ugunsgrēkos ir iznīcinātas gandrīz pilnībā. Iespējams, tās nāksies atzīt par savvaļā izmirušām, piemēram, neliels pelei līdzīgs dzīvnieciņš dunarts, arī kalnu pigmejoposums, korobori varde un citi. Uz izmiršanas robežas ugunsgrēku rezultātā varētu būt kā minimums 20 jau iepriekš apdraudētas sugas. ◆
Uzziņa
Vārds, uzvārds: Linda Romanovska.
Strādā: vides un klimata pārmaiņu politikas eksperte un konsultante, pētniece Jaundienvidvelsas Universitātes doktorantūrā Austrālijā.
Šobrīd visvairāk uztrauc: joprojām sabiedrības zemais izpratnes līmenis par globālajām klimata pārmaiņām un to gaidāmajām sekām.
Aizraušanās: kalnu sports, taku skriešana.
Grāmata, ko iesaka izlasīt: “Drawdown: The Most Comprehensive Plan Ever Proposed to Reverse Global Warming”. Grāmata apkopo galvenos “Drawdown” projekta secinājumus. “Drawdown” projektu 2014. gadā uzsāka Pols Hokens (Paul Hawken) ar mērķi apzināt, zinātniski izvērtēt un saranžēt pēc to efektivitātes jau tagad pasaulē viegli pieejamos risinājumus cilvēku izraisīto klimata pārmaiņu mazināšanai. Projekta un grāmatas mērķis ir parādīt, ka problēma, lai arī nopietna, ir risināma ar jau tagad pieejamiem un ekonomiski efektīviem instrumentiem. Ar risinājumu topu var iepazīties arī projekta mājaslapā: www.drawdown.org
Filma, ko iesaka noskatīties: “2040” — atraktīvi pozitīvi un optimistiski stāsta par inovatīviem un efektīviem klimata pārmaiņu krīzes risinājumiem.
Iespēja atbalstīt mežu ugunsgrēkos cietušos Austrālijā:
◆ Ziedot var mājaslapā quickweb.westpac.com.au ar VISA vai MasterCard kredītkarti, sākot no 25 dolāru ziedojumiem.
◆ Austrālijas Sarkanais Krusts organizē primāro humanitāro palīdzību ugunsgrēkus pārdzīvojušajās teritorijās un nodrošina medicīnisko palīdzību.
◆ St Vincent de Paul Society — humanitāra organizācija, kas palīdz ugunsgrēkos cietušajiem ar pārtiku, drēbēm, mēbelēm, pabalstiem tiem, kas palikuši bez nekā un zaudējuši ienākumu avotus.
◆ WIRES — savvaļas dzīvnieku glābšanas organizācija, kuras brīvprātīgie šobrīd veic savvaļas dzīvnieku glābšanas operācijas izdegušajās teritorijās. Ziedot var ar VISA, MasterCard vai caur PayPal.
◆ Adoptē koalu — koalu hospitāļa adopcijas programma, kas ļauj, sākot no 40 Austrālijas dolāru ziedojuma gadā, virtuāli adoptēt koala lācīti. Hospitālis pieņem arī 15 dolāru ziedojumus koalu pārtikas koku stādīšanai: www.koalahospital.org.au.
◆ Animal Rescue Craft Guild savā “Facebook” lapā publicē izglābtajiem dzīvniekiem nepieciešamo rokdarbu — gultu, kabatiņu, somu, cimdiņu, u. c. — darināšanas instrukcijas un koordinē to nogādāšanu glābējiem. Tur ir arī atrodama gatavo rokdarbu sūtīšanas adrese. Rokdarbnieki un, piemēram, skolēni rokdarbu stundās visā pasaulē izgatavo dzīvnieciņiem nepieciešamās lietas un sūta uz Austrāliju. Šobrīd organizācija ir lūgusi nopauzēt ar rokdarbu darināšanu, kamēr veiks aptauju un noskaidros, kuru priekšmetu trūkst visvairāk. Tuvākajās dienās par to būs atrodama jauna informācija.
Facebook lapa: https://www.facebook.com/groups/arfsncrafts/
