Pērn Latvijā nozagtas 2845 automašīnas, gandrīz par 80 vairāk nekā 2001. gadā.
Pērn Latvijā nozagtas 2845 automašīnas, gandrīz par 80 vairāk nekā 2001. gadā. Atklāta tikai 381 zādzība — par sešām mazāk nekā pirms gada jeb nedaudz vairāk par 10 procentiem. Skaitļi ir labākais rādītājs, cik “profesionāli” un precīzi strādājuši zagļi un cik — policija.
Pēc iekšlietu ministra Māra Gulbja rīcībā esošās informācijas policistu rindās vēl joprojām esot cilvēki, kuri piedaloties zagtu automašīnu pārdošanā atpakaļ īpašniekiem. Tāpēc visai dīvains šķiet ministra paziņojums, ka sekmīgai cīņai ar automašīnu zādzībām Iekšlietu ministrija Valsts policijas vajadzībām tuvākajā laikā plāno iegādāties vairākas lepnas automašīnas, kuras pēc tam ļaus nozagt un izsekos to tālāko ceļu, rezultātā aizturot zagļus. Mašīnas būšot speciāli aprīkotas — šādā veidā policisti cer noķert zagļu grupējumu. Brīnums vēl, kā nenosauca mašīnu marku, kā arī to, kad tās sāks darbu. Ja patiešām šādu metodi vēlējās izmantot, vai tomēr nevajadzēja to turēt slepenībā? Var jau būt, ka šis paziņojums no zādzības atturēs kādu bailīgāku zaglēnu, bet ne jau lielos dūžus. Viņi līdz šim pierādījuši, ka gudrākais ir nevis tas, kurš aiztur zagļus, bet gan mašīnu zaglis. Nozagto mašīnu skaits vien apliecina, ka viņu sakari un tīkli ir daudzreiz stiprāki par policijas. Mūsdienu datorizētajā pasaulē nav nekāds noslēpums izpētīt, kur, kad un kurš iegādājies lepno automobili.
“Mēs sekosim līdzi zagļu darbībām,” teica ministrs, piebilstot, ka līdz šim šādas metodes cīņai ar automašīnu zādzībām neesot praktizētas.
Nu akurāt kā misters Smārts filmā “Ķeriet Smārtu!”, kurš allaž pretiniekam pamanījās izklāstīt, kādas metodes lietos, lai viņu notvertu.