Mazs padoms Dacei, pirms izlemt — piedot vai pamest.
Mazs padoms Dacei, pirms izlemt — piedot vai pamest.*
Nekad neesmu atsaukusies uz palīgā saucienu vēstulēm avīzē, taču šoreiz steidzos, lai Dace neizdarītu pārsteidzīgu lēmumu. Esmu Daiņa pusē. Ar Ilzi viņam vienkārši ir aizraušanās darba dēļ. Šī sieviete ir taurenītis, kurai nav nopietns skats uz dzīvi. Savu vīru padzen un ķeras pie nākamā “drosmīgā” soļa — atņemt citai vīru. Laime tikai, ka arī Dainis saprot Ilzes paņēmienu, ne velti nosaukdams viņu par padauzu. Par bērnu ir izdomāti meli, lai tikai liktu Jums, Dacīt, noticēt. Es domāju tā — neklausieties ne Ilzē, ne draudzenēs! Tādas “spāniešu mušiņas”, kā savlaik rakstīja slavenais mīlestības grāmatu autors Jānis Zālītis, ir bijušas un būs. Tās ir jānosit dvēselē, jo ar pletni neizdosies! Ticiet man — piedodot Jūs tikai iegūsiet!
Jaunībā vecākas sievietes man deva padomu: “Meitiņ, ja tavam vīram ir mīļākās, neievēro to! Esi vēl mīļāka pret viņu! Tad viņam būs grūtāk aiziet!”. Taču Jūsu Dainis pat nedomā par aiziešanu, tāpēc Jūs nedrīkstat viņu šaustīt tik daudz! Ejiet labāk lepni paceltu galvu un iegalvojiet sev, ka Jūs esat noteicēja un apkārtējie neko nenozīmē.
Turiet vieglu sirdi, un tā Jums palīdzēs, ja neievērosiet, ko Jums katrs saka.
Teikt vai neteikt bērniem? Domāju, labi, ka neesat arī viņus satraukusi!
Varbūt Jums būs citi padomi, bet mani ir no sirds Jūsu ģimenes saglabāšanas labā.
Lai Jums palīdz sirdsgudrība un Dievs!
No visas sirds —
triju pieaugušu bērnu
un deviņu mazbērnu vecāmāte
Ilga Reimarte Staburagā
* Raksts “Piedot vai pamest?” publicēts “Staburaga”
8. februāra numurā.