Tā ir tik neaprakstāma sajūta, kad gaisā virmo pavasaris! Vispār jau tas man ir pastāvīgi, jo putni, kas man ir galvā, uz siltajām zemēm nelido. Tie vienmēr mani pabaro ar kādām vienreizējām idejām. Kā biju palaidusi garām, ka sācies gavēnis! Es to nolēmu sākt no vakardienas. Tas man būs īpašs. Ikkatrā lietā centīšos saskatīt kaut ko labu un ne par ko nešausmināties. Sāku ar ziņu lasīšanu. Lasu, ka Somija atzīta par laimīgāko valsti, bet mēs tikai 53. vietā. Es par to neskumstu, bet priecājos, jo par divām vietām esam priekšā igauņiem. LNT ziņās dzirdēju, ka Latvija pretnabadzības politikas jomā uz Eiropas fona ir trešā nabadzīgākā un atstumtākā valsts. Par to taču arī nav jāsatraucas — vēl divās valstīs ir sliktāk nekā pie mums. Prieku meklēju ne tikai globālās lietās, bet arī sadzīvē. Šodien veikalā mani neapkrāpa — labi. Pierakstījos pie ārsta — pēc četriem mēnešiem man vizīte. Vienreizīgi! Nav jāgaida gads! Un tā — visa dzīve viens vienīgs pavasaris!
Izabella
Sapņu darbavieta un sapņu šefs
Šefs darbinieku sapulcē iepazīstina jauniņo ar iekšējās kārtības noteikumiem.
Tātad:
* pirmdiena, kā zināms, ir pirmā darbdiena — svinam jaunas darba nedēļas iestāšanos;
* otrdiena pēc pirmdienas ir grūta diena, atpūšamies, gatavojamies darbam;
* trešdien līdz pusdienām strādājam, pēc tam gatavojamies atzīmēt nedēļas vidus iestāšanos;
* ceturtdiena — svētki. Nedēļas pats viducītis ir klāt;
* piektdiena — sākam gatavoties nedēļas nogales svinībām, kā nekā brīvdienas paliek brīvdienas;
* sestdiena un svētdiena — bez komentāriem.
Balss no zāles: “Nu, šef! Kad beigsies tā nenormālā vergošana trešdienās?”
*** *** ***
— Šodien priekšniekam izvirzīju ultimātu: vai nu viņš man paaugstina algu, vai arī es eju prom no darba!
— Un pie kā nonācāt?
— Pie kompromisa. Viņš man nepaaugstinās algu, un es neiešu prom no darba… ◆
Kur pazudis latviskums?
Šāds jautājums rodas, ieskatoties televīzijas programmā. Jau daudzus gadus darbdienu rītos plosās vācu “Mīlas viesulis”. Karstasinīgie meksikāņi aicina būt izlēmīgiem un ātrāk “Krist kārdinājumā”. Portugāle aicinājumā saskata grēka elementu un draud ar “Atmaksu”. Turcija, to visu vērojot un analizējot, uzskata, ka visbargākais sods par to būs “Sievišķīgās atriebības”, bet tikai pēc tam iestāsies “Lieliskais gadsimts”. Lielbritānija, svārstoties starp hamletisko “būt vai nebūt?” ES sastāvā, krīt pesimismā un pasludina nežēlīgu spriedumu — “Nāve paradīzē” nopļaus visus. Kāpēc tiek laupīta cilvēka pēdējā, gaišā cerība? Lai varētu paust patiesību, austrumu kaimiņu zemē jāveic DNS analīze. Pēc tam pavēl, lai runā vīrieši un sievietes.
Vairākus gadus gruzdējušais latviešu “UgunsGrēks” ar meksikāņu un brazīliešu kaislībām un intrigām ziemeļnieku izpildījumā izdzisis. Tagad vienreiz nedēļā ierodas “Radiņi”. Tavu skādi! Kaut kas līdzīgs jau redzēts. Vai, atdarinot “Radu būšanu”, mūsējie pārspēs izcilos Ukrainas un Krievijas komiķus? Mums trūkst savu rakstnieku, režisoru un latvisku sižetu?
Silvestrs
