Iesaka Marika Apiņa-Pavliņa, neretiete
Kopā ar draugiem Jēkabpils tautas namā noskatījāmies “Pannas Teātra” jauno izrādi, “stand- up” komēdiju “Mačo”. Izrāde veidota, aplūkojot sabiedrībā sastopamos vīriešu tipāžus, iezīmējot mūsdienu latviešu mačo. Galveno un vienīgo lomu izrādē atveido viens no diviem aktieriem — Ainārs Ančevskis vai Ivars Kļavinskis. Tā kā Jēkabpilī ar izrādi viesojās aktieris Ainārs Ančevskis, tas bija pirmais iemesls, kāpēc vēlējos to noskatīties. Esmu noskatījusies gan teātra izrādes, gan filmas, kurās viņš spēlē, un man simpatizē gan aktiera vizuālais tēls, gan viņa aktiermāksla.
Izrādē uzdod vairākus jautājumus: “Kas ir mačo divdesmit pirmajā gadsimtā? Kāds mūsdienās ir īsts vīrietis?”, kā arī runā par vīrieša un sievietes attiecībām, par dzimumu atšķirībām domāšanā un uzvedībā, par savstarpējo sapratni, kas ir visa pamatā.
Interesanti bija tas, ka izrāde balstīta uz atbildēm, ko sievietes vēlētos dzirdēt no vīrieša, taču izrādē uz šiem jautājumiem atbild vīrietis. Skatītāju zāle bija pilna, un tajā bija gan vīrieši, gan sievietes, kas liecina, ka sabiedrībā valda veselīga humora izjūta un arī vīrieši prot par sevi pasmieties, atzīt savas vājās vietas. Nojaušu, ka katrā vietā, kurā teātris viesojas ar izrādi “Mačo”, tā ievirzās mazliet atšķirīgā gultnē, jo tajā iesaista arī skatītājus.
Esi īsts vecis, neļauj modernajai pasaulei ietekmēt un apdraudēt savu vīrietību un pavisam drīz būsi tikpat vīrišķīgs kā noparkots traktors šaurajā lielveikalu autostāvvietā! Saņem sevi rokās, un sākam! — ar šādiem vārdiem uz izrādi aicina mačo Ainārs Ančevskis. ◆
