Aizvadīta maija pēdējā nedēļa. Strādājošie plāno atvaļinājumu, bet daudzi tajā devušies piespiedu kārtā. Atbrīvoti no darba vai “atpūšas” bez algas — pēc darba devēju iniciatīvas un bez strādājošo piekrišanas. Cilvēki, kuri ar to nesamierinās, var aiziet, nesaņemot ne kompensāciju, ne solījumu kādreiz darbu atkal atsākt.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Aizkraukles nodaļā strādāju jau četrpadsmito gadu, tomēr tik saspringta situācija kā patlaban mūsu darbā nav bijusi nekad. Katru nedēļu, pieaugot bezdarbam, mūsu nodaļā darba apjoms palielinās. Cik daudz cilvēku mazajā Aizkraukles rajonā zaudē darbu un cik daudz darba vietu likvidē! Man aizvadītā nedēļa bija tikpat saspringta kā maniem klientiem, kuri ir bezdarbnieki un vēršas aģentūrā, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu. Mēs rēķinām un pārbaudām dokumentus, lai noteiktu, cik liels un vai vispār pabalsts pienākas. Bieži veidojas rinda, jo dienā jāpieņem līdz 20 un pat vairāk klientu. Viņi ir sarūgtināti un nereti neslēpj, ka nezina, kā tālāk dzīvot. Tieši šī iemesla dēļ daudzi priekšlaikus dodas pensijā, jo baidās, ka vecuma pensijas saņemšanas sākuma termiņu var palielināt. Cilvēki ir nervozi, var just, ka daudziem zudis pamats zem kājām.Norūpējušies ir arī pensionāri, kuriem līdz šim pensiju mājās piegādāja pastnieki. Turpmāk tas būs maksas pakalpojums, par kuru mēnesī būs jāmaksā 1,22 lati. Tie, kuriem veselība laba, varēs doties uz banku, jo pensijas izmaksās arī tur. Vēl lielāka problēma ir ar māmiņām, kuras dodas uz ārzemēm pelnīt naudu, lai uzturētu ģimeni, taču likumā noteiktajā kārtībā nenoformē dokumentus par bērna pabalstu saņemšanu. To var saņemt tikai vienā valstī, taču diemžēl daudzas pamanās pabalstu saņemt gan Latvijā, gan tajā valstī, kurā strādā. Ja brauc projām, Latvijā jābūt ziņām, kurp māte dodas, un viņai tiek pārtraukta bērna pabalsta izmaksāšana. Jebkurā ārvalstī, ja māte strādā, viņa par bērnu saņem pabalstu, kas ir daudz lielāks nekā Latvijā. Tām sievietēm, kuras pabalstu saņem abās valstīs, pēc šī likumpārkāpuma atklāšanas nauda jāatmaksā. Cik lielas summas nereti sakrājas! Un kā tās atmaksāt? Cilvēks nav adata siena kaudzē, nevajag cerēt, ka viņu neatradīs un nesodīs. Neviena valsts savus līdzekļus negrib izmest vējā pat saviem pilsoņiem, kur nu vēl imigrantiem, kuri dažkārt aizbildinās ar likumu nezināšanu. Domājot par politiskajām ambīcijām Latvijā, esmu diezgan pesimistiski noskaņota. Kā ekonomiste saprotu, cik bezcerīgā situācijā esam nokļuvuši. Partiju savstarpējā ķildošanās un valsts īpašuma izzagšana gadiem ilgi notikusi milzīgos apmēros. Kad iedziļinās Saeimas pieņemtajos likumos un to labojumos, var saprast, ka tie ir izdevīgi tikai bagātajiem, par vienkāršo cilvēku tur nedomā. Valstī ir tik daudz nesakārtotu lietu. Latvijā vai ik dienu ierodas delegācija pēc delegācijas, lai mācītu mūs ne tikai izdzīvot, bet arī kārtējo reizi atgādinātu, ka esam krīzes bedres pašā apakšā. Pēc viņu domām, paši vien esam vainīgi. Esam jau tik tālu, ka slēdzam ne tikai mazās skolas, bet pat augstskolas. Policijas akadēmijai gadā no valsts vajadzīgi 2,5 miljoni latu, un mūsu valstij tie jāietaupa. Taču neviens nepadomā, ka šajā akadēmijā bez maksas var mācīties lauku jaunieši, kuriem pēc studijām ir nodrošināts darbs un arī laba izglītība. Man tā vien šķiet, ka lauku bērniem pēc skolu slēgšanas būs jāpaliek savās mājās. Vecāki iemācīs lasīt un rakstīt, un ar to pietiks. Viņiem taču valsts neko nepiedāvā. Cik nevajadzīgi daudz naudas patlaban, gatavojoties Eiropas Parlamenta un Rīgas domes vēlēšanām, aizripo par reklāmas rullīšiem televīzijā un citiem priekšvēlēšanu trikiem! Šlesers sola paradīzi zemes virsū, taču kas viņam liedza līdz šim, esot satiksmes ministram, tikpat labi strādāt, kā to sola darīt Rīgā? Kas liedza radīt tūkstošiem darba vietu? Vai tad Latvija ir tikai Rīga? Lai nebūtu jāklausās un jāskatās šīs muļķības, kad no darba pārbraucu mājās, neieslēdzu ne televizoru, ne radio, bet laikrakstus tikai pārskatu. Gribas zināt, kas jauns rajonā. Varam palūkoties apkārt un palīdzēt kaut vai kaimiņiem un pat svešiem cilvēkiem, ja tikai viņi šo palīdzību pieņem. Taču labo ziņu ir maz. Aizvadītajā nedēļā mūsu ģimene beidza visus zemes darbus. Šopavasar dārzā pirmo reizi iestādījām pat kartupeļus. Ir jau taisnība — ja ir zemes gabaliņš, saknes un dārzeņus var izaudzēt paši. Protams, ja ir laba veselība un šie darbi padodas. Pa zemi nerakņāsies tie, kuriem alga ir trīs, četri tūkstoši latu mēnesī. Kāpēc lai viņi to darītu? Viņiem dzīve tāpat ir skaista. Man prieks par Aizkraukli, jo tā ir sakopta un skaista. Esmu te dzimusi un mācījusies, taču tagad vairākus gadus dzīvoju Jaunjelgavā. Gribētos, lai pēc vēlēšanām novadi turpinātu attīstīties un cilvēki būtu laimīgāki. Ne tik nomākti kā patlaban. Ceru, ka VSAA Aizkraukles nodaļu saglabās un mūsu klientiem nebūs jābrauc uz Jēkabpili vai Ogri.
