Lieldienās kristieši svin Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētkus. Lieldienu gaidīšanas pārdomas atklāj Pļaviņu baptistu draudzes dalībnieki.
Lieldienās kristieši svin Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētkus. Lieldienu gaidīšanas pārdomas atklāj Pļaviņu baptistu draudzes dalībnieki.
Arī manā sirdī
Daila Zālīte, draudzes māsa:
— Vai arī manā sirdī, manā dzīvē Kristus patiesi ir augšāmcēlies un katrs neticīgais Toms to var ne tikai aptaustīt, bet arī redzēt? Ikviena šaurā ceļa gājēja augšāmcelšanos vēro debesis un zeme. Tikai jāatsaucas Jēzus uzsaukumam: “Ceļaties — ejam!”.
Svētku gaidās biežāk sevi jāpārvērtē — pārdomājot dotās iespējas un izvērtējot sasniegto. Kāds esmu? Kāds varēju būt? Kādam man jābūt? Jēzus arvien panāk mums blakus jautājot: “Kas es esmu tev?”.
Vērtību vārti
Raimonds Putenis, draudzes padomes loceklis:
— Viens notikums ir pāri visām dienām un par vislielo dienu saucas. Tā ir Jēzus Kristus miršanas diena. Šī diena ir vērtību vārti. Pat šī dzīve mums neko nav vērta, ja vien uz šiem vārtiem mēs necenšamies tiekties. Ceļš ir Jēzus, vārti — Kristus un mūžība, caur kuru nonākam pie mūsu Tēva debesīs.
Atliksim malā savas lielās dienas, lai Kristus diena top redzama. Lai šī vēsts par upuri spēj skart mūsu sirdis. Tad mēs caur Kristus ciešanām ieraudzīsim, ka arī blakus ir kāds, kuram vajag sniegt palīdzīgu roku.
Tīnis un aizliegtais auglis
Kristīne Juruša, draudzes locekle:
— Gribu runāt par ticības nepieciešamību tīņu vecumā. Kopš bērnības Dievs man bija pirmajā vietā, līdz sasniedzu tīņu vecumu. Tēvs un māte nekad nespēs noslēpt pasaules īsto būtību un arī neķītrību. Arī bērni agri vai vēlu grib baudīt aizliegto augli, no kura vecāki viņus cenšas pasargāt. Tas notiek arī ar kristiešiem, un es nebiju izņēmums. Vecāki mani centās pasargāt no tīņu problēmām, kuras man pret pašas gribu mācās virsū, šķita, ka tas nav nekas briesmīgs.
Gāja laiks, un es tik mīcījos pa pasaules “mēsliem”. Vecāki, kad vairs nezināja, kā cīnīties, lūdza par mani. Viņi lūdza un paļāvās uz Dievu.
Es saku paldies Dievam, ka viņš ļāva ielūkoties pasaulē un saprast, ka es neesmu tai piederīga.
Piedodot skaties acīs
Daina Škurova, svētdienas skolas vadītāja:
— Mēs esam Dieva darbabiedri. Viņš mūs tam ir aicinājis.
Atceries: dod cilvēkiem vairāk nekā viņi gaida, kad saki “mīlu tevi”, izturies nopietni. Kad saki “piedod”, skaties acīs. Nespēlējies ar citu sapņiem, esi godīgs, dzīvo pilnvērtīgu dzīvi. Neapvaino cilvēkus un neveido priekšstatu par viņiem pēc nostāstiem. Neļauj, lai sīkumi un pārpratumi izjauc draudzību. Kad saproti, ka esi pieļāvis kļūdu, pēc iespējas ātrāk izlabo to. Cieni sevi, citus un esi atbildīgs par savu rīcību.
