Referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā Aizkraukles rajonā nobalsojuši 20011 vēlētāju, 14853 no viņiem balsojuši par, 4874 — pret, 142 vēlēšanu zīmes nepareizi izpildītas.
Referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā Aizkraukles rajonā nobalsojuši 20011 vēlētāju, 14853 no viņiem balsojuši par, 4874 — pret, 142 vēlēšanu zīmes nepareizi izpildītas. Vēlētāju aktivitāte, tāpat kā visā Latvijā, arī mūsu rajonā bijusi lielāka, nekā to paredzējušas socioloģiskās aptaujas.
Aizkraukles rajona vēlēšanu komisija ziņo, ka nekādu incidentu nevienā no vēlēšanu iecirkņiem ne pilsētās, ne pagastos nav bijis.
Latvijā daži pārkāpumi tomēr notikuši — Carnikavā kāds jaunietis pamanījies nobalsot divreiz. Vēlēšanu komisijas darbiniece, kura viņa pasē nav pamanījusi pirmo spiedogu par nobalsošanu, no pienākumiem tūlīt atbrīvota. Arī Rīgā kāda kundze gribējusi nobalsot divreiz, bet tas nav izdevies. Daži vēlētāji Centrālajai vēlēšanu komisijai zvanījuši, ka pase sasmērēta ar pārāk mitru spiedogu, bet kāds anonīms zvanītājs apcietināts par draudiem uzspridzināt trīs vēlēšanu iecirkņus Rīgā.
Toties patīkams pārsteigums Cēsīs sagaidījis tos pilsoņus, kuri vēlēšanās piedalījušies pirmo reizi — viņiem dāvināti ziedi un šokolāde.
Referenduma dienā Aizkraukles vēlēšanu iecirkņos sastapu smaidošus un svētku drānās tērpušos ļaudis. Diena bija saulaina, kā radīta šādam svarīgam notikumam. Vairums balsotāju nāca kopā ar bērniem un mazbērniem. Pēc vēlēšanām viņi plānojuši dažādus jaukus pasākumus — kādā kafejnīcā pamieloties ar saldējumu un kafiju vai doties ciemos pie draugiem un radiem. Vēlēšanu komisiju darbinieces, kurām šajā darbā liela pieredze, apstiprināja, ka šīs esot vismierīgākās un emocionāli gaišākās vēlēšanas, kādas jebkad bijušas. Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās cilvēki nereti izsakot pa kodīgai piezīmei, bet šajā referendumā pat Eiropas pretinieki nebijuši īgni.
Vairāki referenduma dalībnieki savu viedokli par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un viņu pašu izvēli labprāt izteica arī “Staburagam”.
Jāstrādā un jāmācās
Gaļina Bebre, kura balsot bija atnākusi kopā ar māsu Svetlanu un piecgadīgo dēlu Aivi, sacīja:
— Mēs esam par to, ka Latvijai jābūt Eiropā. Es ļoti ceru, ka manam dēlam būs lielākas iespējas iegūt labu izglītību, ka attīstītāko valstu vidū Latvijas mātēm būs lielāks valsts atbalsts arī bērnu audzināšanā. Pabalsti, ko tagad valsts var atļauties maksāt, ir tik minimāli, ka tos var saukt par simboliskiem.
Ticu, ka šīs pārmaiņas mūsu valstij dos tikai labumu. Neapšaubāmi, arī mums pašiem daudz jāstrādā un jāmācās.
Mazo ruksi lielie apēdīs
Savas domas “Staburagam” izteica arī kāds jauns zemnieks, kurš savā pagastā balsojis pret iestāšanos Eiropas Savienībā.
— Balsoju pret iestāšanos Eiropas Savienībā. Jūtos nedrošs par mūsu nākotni. Esmu cūkkopis un cilvēku dzīvi pielīdzinu dzīvnieku pasaulei. Vai jūs zināt, kas notiek, ja labi barotu cūku aizgaldā ielaiž vienu mazu, vāju ruksīti? Lielās viņu parasti sakož un cenšas samīt. Ja cilvēks neiejaucas, mazais ir pagalam.
Man Latvija patlaban asociējas tieši ar šādu ainu. Tāpēc domāju, ka mums vēl par agru pievienoties bagātajām un varenajām zemēm, — sacīja zemnieks.
Izlemts mūsu vietā
Aizkraukliete Aļona Grāvīte, divgadīgās Ketlīnas Keitas māmiņa:
— Es balsoju pret, jo vēl nezinu, kas mūs Eiropas Savienībā sagaida. Domāju, ka tauta vēl nav gatava tur būt, ka pašiem savās mājās vēl daudz darāmā. Man ir nojauta, ka bez mums, vēlētājiem, valdībā jau izlemts, ka būsim Eiropas Savienībā.
Būs labāki medikamenti
Ārste Tatjana Vulfa:
— Balsoju par. Uzskatu, ka Latvijai tikai Eiropā ir īstā vieta. Tur ir daudz civilizētāka vide nekā pie mums. Esmu ārste homeopāte un zinu, ka tur homeopātija medicīnā ir ļoti augstā līmenī, jo pilnveidojas jau vismaz 50 gadu. Pie mums tā vēl bērna autiņos.
Kā invalīde ceru, ka no Eiropas Savienības fondiem sociālajām vajadzībām Latvija saņems pietiekami daudz naudas, lai krasi uzlabotos slimo cilvēku dzīve. Arī medikamentus no šīm valstīm saņemsim labākus, īpaši no Vācijas.
Būs darbavietas
Aizkraukliete Irēna Bizņa:
— Esmu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Mani apmierina kaut vai tas, ka bagātās valstis lielāku vērību pievērsīs jaunu darbavietu radīšanai Latvijā. Lai arī pie mums ar laiku iebrauks ārzemnieki, paši tomēr dzīvosim labāk.
Ticu, ka bērniem būs labāk, priecājos, ka 25 valstīm nebūs robežu, brauksim, kur sirds vēlēsies, un ceru, ka jutīsimies labi. Reiz pienāks laiks, kad uz mums neraudzīsies kā uz nabaga radiniekiem.
“Labi, ka referendumu piedzīvoju”
Aizkrauklieti Annu Strautnieci sastapu ceļā uz vēlēšanu iecirkni:
— Man jau 90 gadu, bet esmu laimīga, ka līdz šai dienai nodzīvoju un ka pati savām kājām varu doties balsot.
Esmu pārdzīvojusi neskaitāmas valdības, divus karus, okupāciju, pirmās brīvvalsts dibināšanu, okupāciju un brīvības atgūšanu. Dzīves pieredze rāda, ka pats galvenais ir valsts drošība. Un tādu Latvija iegūs tikai Eiropā un NATO.
Tagad zinu, ka dienas varēšu vadīt mierīgāku sirdi, jo maniem pēcnācējiem būs gaišāka rītdiena un lielākas iespējas apgūt gan profesiju, gan rast personīgo laimi.
Dzīvos ilgi un laimīgi
Irēna Jēgere, trīsgadīgā Jāņa omīte:
— Balsoju par! Man vairs neko nevajag, bet jauniešiem jādzīvo vēl ilgi un laimīgi. Daudz labākā pasaulē un kulturālākā sabiedrībā nekā dzīvoja mana paaudze.
Par visu vairāk vēlos, lai beidzot starp Latviju un Krieviju būtu īsta robeža, lai mēs justos drošībā. Daudz pārdzīvots un zaudēts, esam mocīti un laupīti. Vienreiz pietiek! Labi, ka šo dienu piedzīvoju.
***
Visas šīs sarunas notika dienas vidū, kad neviens vēl nezinājām, kāda būs tautas izvēle. Nu tā izdarīta, un vairākums Latvijas pilsoņu jūtas kā atgriezušies mājās. Tieši tā, apsveicot Latvijas prezidenti, sacīja ES paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens: “Esi sveicināta mājās, Latvija!”.
