Kļūstot par ES dalībvalsti, Latvija apņēmusies informēt Eiropas Komisiju par lauksaimniecības produktu cenām. Saskaņā ar ES regulām vairāku produktu cenas būs jāziņo ik dienu.
Kļūstot par ES dalībvalsti, Latvija apņēmusies informēt Eiropas Komisiju (EK) par lauksaimniecības produktu cenām. Saskaņā ar ES regulām vairāku produktu cenas būs jāziņo ik dienu.
Nepaspējot to izdarīt laikā vai aizsūtot nepatiesu informāciju, Latvijai draud naudassods līdz 5 procentiem no lauksaimniecībai piešķirtās ES naudas.
Visvairāk interesē ievestie dārzeņi
Par Latvijā audzēto tomātu, ziedkāpostu, deserta ābolu un deserta bumbieru vidējām ražotāju cenām (bez PVN) un pārdotajiem apjomiem Briselei būs jāziņo reizi nedēļā. Savukārt informāciju par to, cik maksā no trešajām valstīm importētie tomāti, gurķi, kabači, citroni, āboli, artišoki, apelsīni, klementīni, mandarīni, vīnogas, bumbieri, aprikozes, persiki, nektarīni un citi saldie augļi, Eiropas Komisija gaidīs ik dienu līdz pulksten 12 (pēc Briseles laika).
Ceturtdiena — piena diena
Katru ceturtdienu EK vēlēsies zināt, kādas būs bijušas Latvijā ražoto sauso sūkalu, sausā vājpiena, sausā pilnpiena, iebiezinātā piena (ar un bez cukura), laktozes, siera (28 šķirņu) vidējās ražotāju cenas un pārdotie apjomi. Dažiem piena produktiem būs jāziņo arī to sastāvs (tauku, sausnas, ūdens saturs), kvalitātes kategorija, vecums vai nogatavināšanās laiks, noformējums un iesaiņojums. Savukārt par Latvijā ražota vismaz 82% sviesta cenu, ko iepako 25 kilogramus lielos blokos, EK būs jāinformē katru trešdienu līdz pulksten 12 (pēc Briseles laika). Šai cenai jābūt izteiktai eiro (par 100 kilogramiem), un tai jāpieskaita transporta izdevumi (2,5 eiro par 100 kilogramiem).
Par gaļu konfidenciāli
Latvijā ražotu cūku liemeņu un apmēram 20 kilogramu smagu sivēnu vidējā cena, kā arī cūku kaušanas apjomi jāpaspēj paziņot vēlākais līdz katras nedēļas ceturtdienai. Savukārt liellopu un teļa gaļas cenu ziņošanai jānotiek otrdienās no pulksten 14 līdz 24 (pēc Briseles laika). Reizi gadā dalībvalstij jānosūta EK konfidenciāls saraksts, kurā minētas tās kautuves, no kurām ir gūta informācija par cenām. Šajā sarakstā jābūt arī informācijai par gadā nokauto liellopu skaitu, ja iespējams, arī kopējiem kaušanas apjomiem tonnās (kautsvarā). Aitu, kazu un putnu gaļas, kā arī olu cenas jāziņo katras nedēļas ceturtdienā. Turklāt putnu gaļas un olas cenas — noteikti līdz pulksten 12 (pēc Briseles laika).
Graudiem vairākas iespējas
Nav tādas regulas, kas nosacītu, kāda cenu informācija jāvāc par graudaugiem. Pēc Zviedrijas Lauksaimniecības pārvaldes speciālistu teiktā, cenu informāciju EK sniedz, balstoties uz dalībvalsts un EK speciālu vienošanos, turklāt graudaugu spektrs, par kuriem jāziņo, var atšķirties. Viens variants — ziņot par graudu pārdošanu vairumtirdzniecībā. Tāda pieredze ir Somijā, kur uzņēmumi katru piektdienas rītu ziņo par iepriekšējās ceturtdienas graudu cenām. Apkopoto informāciju nosūta EK nākamās nedēļas pirmdienā. Savukārt Zviedrijā informāciju par graudu cenām saņem katru pirmdienu vai otrdienu un uzreiz arī nosūta EK. Izmantojot Zviedrijas pieredzi, Latvijai EK būtu jāziņo par Latvijā izaudzēto intervences kvalitātes rudzu, pārtikas kviešu, lopbarības miežu un lopbarības auzu vairumtirdzniecības cenām bez PVN. Otrs variants — ziņot graudu iepirkuma cenas. Somijā uzņēmumi graudu iepirkuma cenu un informāciju par apjomu iesniedz katras nedēļas pirmdienā. Cenu informāciju nosūta Eiropas Komisijai otrdienā līdz pulksten 12 (pēc Briseles laika). Izmantojot Somijas pieredzi, Latvijai būtu jāziņo EK par Latvijā izaudzēto intervences kvalitātes rudzu, kviešu, miežu, iesala miežu, auzu piegādes cenām pircēja noliktavā (jeb cenas, par kādām graudu pārstrādes vai uzglabāšanas uzņēmumi iepērk graudus) bez PVN un tām atbilstošajiem iepirkuma daudzumiem. Zviedrijā šāda veida cenas nevāc.
Draud tiesas darbi
Līdz Latvijas iespējamajai iestājai ES ir vairs tikai 14 mēnešu, tātad laika, lai izveidotu sistēmu un izmēģinātu to, nav daudz. Diemžēl valdība pagājušā gada beigās, lemjot par budžeta prioritātēm, šīs sistēmas izveidi neatzina par tik svarīgu, lai piešķirtu tai naudu. Eiropas Savienība neoficiāli Latviju jau brīdinājusi, ka, neieviešot cenu ziņošanas sistēmu, mums draud starptautiska tiesa. Arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze atzina, ka galējā variantā, ja Latvija tiešām spītīgi atsacīsies pakļauties šai ES prasībai, mums var draudēt tiesa, taču viņš izteica cerību, ka tik tālu nenonāks. Viņš cer uz nākamajiem grozījumiem budžetā.
ESIC
