Ja tā padomā — cik maz cilvēkam vajadzīgs! Mani, piemēram, šonedēļ spārno kāds Lieldienu apsveikums. To saņēmu e-pastā 1. aprīlī. Tas bija no viena Saeimas deputāta, no kura — neteikšu, jo zinu, ka Rozālija un Indriķis par viņu oktobrī nebalsos. Aiz skaudības. Jo viņiem, lūk, tāda apsveikuma nebija. Ar lielu zaļu olu un zaķu ģimeni.
Interesanti, kā tas deputāts uzzināja manu e-pasta adresi? Varbūt mani redzējis kādā saviesīgā pasākumā? Savu tālruņa numuru arī atsūtījis. Būs kādreiz jāpiezvana un jāpārrunā viņa partijas svarīgākās vadlīnijas. Kā pavasara saule silda atziņa, ka manu paziņu lokā tagad būs īsts, dzīvs Saeimas deputāts. Es savukārt būšu viņa dzīvā reklāma. Protams, es darbošos uzmanīgi un neuzkrītoši un to pamazām sākšu jau no šodienas. Jo oktobris, kad notiks Saeimas vēlēšanas, nav nemaz tik tālu. Es savu deputātu nepievilšu!
Izabella
