“Savā ilgajā mūžā tik laipnu un iejūtīgu autobusa vadītāju sastopu pirmo reizi,” aizkustināta “Staburagam” pauda seciete Mirdza. “Esmu ļoti priecīga, ka pasaulē ir tik jauki cilvēki.”.
“Savā ilgajā mūžā tik laipnu un iejūtīgu autobusa vadītāju sastopu pirmo reizi,” aizkustināta “Staburagam” pauda seciete Mirdza. “Esmu ļoti priecīga, ka pasaulē ir tik jauki cilvēki.”
Sirmo kundzi līdz asarām aizkustinājis kāds šķietams sīkums. Pirms Lieldienām ar autobusu, kurš kursē maršrutā Jēkabpils — Bauska, viņa devās uz Aizkraukli.
“Esmu veca, un man ir ļoti grūti iekāpt autobusā,” stāsta Mirdzas kundze. “Parasti brīžos, kad pūlos ierausties transporta līdzeklī, esmu pieradusi dzirdēt: “Nevajag nekur braukt, ja esi tik nevarīga!”. Šoreiz bija citādi — autobusa vadītājs piegāja un iecēla mani autobusā. Kad atvainojos par savu nevarību, viņš teica: “Nekas, es arī kādreiz būšu vecs…” Tik vienkārši un sirsnīgi.”
Arī Aizkrauklē laipnais pusmūža vīrs palīdzējis Mirdzas kundzei izkāpt no autobusa. “Ļoti gribētu uzzināt šī iejūtīgā vadītāja vārdu,” teica seciete.
Autobusa vadītājus maršrutā norīko Jēkabpils autobusu parka dispečerdienests. Noskaidrojām, ka todien autobusu šajā maršrutā vadīja Andris Celmiņš.
