Ceturtdienas pievakarē Mazzalves pagasta sieviešu apmācības un kultūras centra “Ērberģietes” dalībnieces kopā ar folkloras kopas “Skandenieki” dalībniekiem, radiožurnālistiem Ivetu un Vidvudu Medeņiem ielīgoja Jāņus.
Ceturtdienas pievakarē Mazzalves pagasta sieviešu apmācības un kultūras centra “Ērberģietes” dalībnieces kopā ar folkloras kopas “Skandenieki” dalībniekiem, tautas tradīciju un gudrību zinātājiem, radiožurnālistiem Ivetu un Vidvudu Medeņiem ielīgoja Jāņus. Dāmas mācījās līgodziesmas, pina puķu vainagus, lasīja zālītes tējām, zīlēja un pērās pirtī. Ikvienai šai nodarbei, sagaidot vasaras saulgriežus, ir īpaša nozīme.
Iveta un Vidvuds Medeņi folkloras kopā “Skandenieki” darbojas jau aptuveni 20 gadu un šajā laikā izzinājuši mūsu senču gudrības un latviešu tautas tradīcijas. Tās viņi ievēro, svinot latviešu godus savās mājās kopā ar radiem un draugiem, kā arī dalās pieredzē un zināšanās ar tiem, kuri grib svētkus svinēt latviskā garā.
Iveta ir bijusī aizkraukliete, ar Mazzalves pamatskolas skolotāju Žannu Miezīti Medeņi kopā studējuši. Iveta un Vidvuds nereti viesojušies Mazzalves pamatskolā, kur kopā ar bērniem latviskā garā svinētas Lieldienas, Ziemassvētki un citi svētki.
Deviņiem soļiem pļavā
“Aizveriet acis un dodieties pļavā deviņus soļus uz priekšu. Kura zālīte būs priekšā, to pirmo piniet vainagā. Tad vēl deviņus soļus un atkal deviņus soļus. Pirmās trīs zālītes vainagā ir tās svarīgākās,” pirms došanās pļavā pēc zālēm un puķēm vainagiem un tējām Iveta Medene pamāca ērberģietes. Viņa stāsta, kāda nozīme ir katram augam, kuru iepin vainagā, un kādu kaiti ar to var ārstēt. Kad vainagi novīti un uzlikti galvā, dāmas vāc augus zāļu tējai, ko nolēmušas Jāņos dāvināt pagasta vientuļajiem pensionāriem.
Te pēkšņi atskan Vidvuda skanīgajā balsī vilktais “Līgo!”, un sākas apdziedāšanās. Draiski pantiņi par meitu tikumu un augumu. Iveta un pārējās kundzes parādā nepaliek. Vakarā, kad jāņabērni sapulcējušies pirtiņā pie ērberģietes Vijas Ločas, sākas pirts rituāli un zīlēšana. Pusgada laikā vienai lemts kļūt par māmiņu, citai gaidāmas precības, vēl kādai — iekļūšana lielā godā vai necerēti ienākumi.
Zināšanas jānes tautā
Katrai no šīm darbībām ir kāda nozīme. Maģiskie rituāli, dziesmas un dejas tiek veiktas auglībai, svētībai un aizsardzībai. Par to, kā Medeņu ģimene pati svin vasaras saulgriežus, “Staburagam” stāsta Iveta Medene:
— Kopš 2000. gadā mūsu ģimenē piedzima mazais Jānītis, Jāņus svinam manu vecvecāku mājās “Turaidās” Liepājas rajona Kazdangā. Agrāk to darījām kopā ar folkloras kopu “Skandenieki”, taču Ilga Reizniece atzina, ka ir grēks cilvēkiem, kuri zina latviešu tautas tradīcijas, visu laiku svinēt svētkus kopā. Šīs zināšanas jānes tautā. Esam svētkus svinējuši arī ārpus Latvijas, piemēram, Šrilankā, šogad esam uzaicināti vasaras saulgriežu svinēšanas latviskās tradīcijas rādīt Sanktpēterburgā.
Lai arī pēdējos gados svinam tikai draugu un radu pulkā, mūsu mājās līgo no 60 līdz pat 100 cilvēkiem. Īpaši man patīk pirmsjāņu laiks, gatavošanās svētkiem un gaidīšanas brīdis, jo pie mums Jāņu svinēšana parasti ir darbietilpīgs process. Līgo dienas rītā visiem sadalu veicamos darbus, izstāstu, kas kuram jādara un kam rezultātā Līgo vakarā jābūt. Tie ir vārti saules pavadīšanai un sagaidīšanai, Jāņu ugunskurs, īpašs cienasts, meijas un jāņuzāles mājas, saimniecības ēku un pagalma rotāšanai.
