Svētdien, 20. septembrī, Ērberģes luterāņu baznīcā pulcēsies draudzes ļaudis, mazzalvieši un viesi, lai atzīmētu dievnama 315. jubileju. Baznīca celta laikā no 1695. līdz 1700. gadam, atrodas Susējas upes kreisajā krastā un ir viens no vecākajiem dievnamiem Sēlijā.
Iesvētīšanā piedalās barons
Vēstures liecības, atmiņas un faktus par pagastu un arī baznīcu daudzu gadu garumā vākusi un apkopojusi pensionētā vēstures skolotāja, novadpētniece Emīlija Varkale. Skolotāja atradusi ziņas, ka vienā vecā hronikā pieminēta veca koka baznīca Ērberģes Salas muižas tuvumā, kas pastāvējusi līdz 1700. gadam, kad zviedru majors Gothards Vilhelms fon Fītinghofs-Sēla uzcēla jaunu mūra baznīcu — Ērberģes luterāņu baznīcu pie Ērberģes muižas, ko viņš jau bija nopircis. 1700. gadā uzcelto baznīcu iesvētīja Ērberģes baznīcas priesteris Brandamus Deters, svētkos piedalījušies arī mācītāji no Saukas, Sunākstes un Lielzalves, kā arī pats barons Fītinghofs–Sēla ar sievu.
Kancele saglabājas līdz mūsdienām
No dievnama sākumā esošās greznības līdz mūsdienām saglabājusies kancele ar kokgriezumu rotājumiem un septiņiem eļļas gleznojumiem pildiņos. Zem piecu svēto apustuļu gleznojumiem ir uzraksti: St. Matijs, St. Markus, Salvador Mundi, St. Lucar, St. Iohannes, savukārt zem diviem lielākiem gleznojumiem parakstu nav. No baznīcas pirmsākumiem uz ērģeļu luktas ļoti sliktā kārtībā saglabājušies 12 eļļas gleznojumi ar svēto apustuļu portretiem un vārdiem. 1891. gadā baznīca tika pie jaunām ērģelēm, kas tolaik izmaksājušas 1200 Krievijas zelta rubļu. Ērģeles būvējis viens no pirmajiem latviešu ērģeļbūves slavenākajiem meistariem Mārtiņš Krēsliņš Jēkabpilī. Tās ir divu manuāļu un 11 reģistru ērģeles ar 600 stabulēm. Savukārt 1929. gadā novadnieks, Rīgas pulksteņu tirgotājs Roberts Valdmanis baznīcai uzdāvināja pudu smagu bronzas zvanu.
Cieš no vandaļu uzbrukuma
1955. gadā Ērberģes baznīca cieta no vandaļiem — divi iereibuši ērberģieši pilnībā iznīcināja seno altārgleznu “Jēzus svētī bērniņus”, salauza divus koka svečturus, metāla lukturus, kanceles jumtiņu, kāpnes un grīdu, solus, ērģeļu soliņu, sadedzināja unikālas baznīcas grāmatas. Vainīgos toreiz sodīja ar trim gadiem cietumā.
Kara laikā un pēc tam stipri bojātas arī ērģeles, no 600 stabulēm sabojāta puse, pašlaik trūkst 200 stabuļu. 2000. gadā tās ieskanējās no jauna pēc daļējas atjaunošanas. 2004. gadā baznīcai uzklāts jauns jumts, bet par baznīcas saglabāšanu un remontu jāpateicas kādreizējai draudzes priekšniecei Mirdzai Lapiņai un viņas ģimenei, kura draudzi vadījusi daudzus gadu desmitus.
Mirdzas Lapiņas garā mūža (17. maijā viņai apritēja 91 gads) labie augļi turpina ienākties Ērberģes sabiedrībā arī šodien. 2014. gada
1. jūnijā draudze pateicās Mirdzas kundzei par nezūdošo uzticību Dievam, savukārt Daugavpils bīskaps Einārs Alpe ērberģietei pasniedza augsto LELB apbalvojumu — Uzticības vairogu.
Kalpojuši vairāk nekā 25 mācītāji
Ērberģes baznīcā šajos gados kalpojuši vairāk nekā 25 mācītāji. Ar pateicību draudze atceras un gaida ciemos Almāru Lavrentjevu, Aldi Pavloviču un Alvi Āboliņu. Nākamajā gadā apritēs jau desmit gadu, kopš dievkalpojumus vada mācītājs Aleksandrs Ivanovs. Dievkalpojumi notiek katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā. Šopavasar par draudzes priekšnieci ievēlēta Dace Soida, ilggadēja draudzes locekle un savu baznīcu mīloša kristiete. Pašlaik draudzē ir 45 cilvēki, bet dievkalpojumus apmeklē arī ģimenes no Krastiem, Valles, arī rīdzinieki, kuri svētdienas pavada savos lauku īpašumos. Laukos ļoti svarīgi ir noorganizēt transportu, ar kuru svētdienā tikt līdz baznīcai, par to allaž tiek domāts.
Iebrūkot griestiem, atklāj kapenes
Baznīcas draudzes vārdā svētku priekšvakarā liels paldies ceļo pie padomes locekles Brigitas Krēmanes par viņas lielo ieguldījumu ne tikai baznīcas ēkas atjaunošanā, bet arī draudzes garīguma stiprināšanā. “2014. gada nogalē, pateicoties Brigitas aktīvajai rīcībai, izdevās savākt naudu un materiālus vecās, sapuvušās grīdas maiņai, ko abās pusēs zem soliem ieklāja meistari Mareks Griķis un Ivars Didzāns. Turklāt, iebrūkot pagraba griestiem, nejauši atklājās kapenes. Paldies sakām mūsu iepriekšējai draudzes priekšniecei Mildai Mēnesei un viņas audžudēlam Mārim Dailim. Lapiņu dzimtas jaunā paaudze — Rūdis Lapiņš ar sievu Aiju — aktīvi palīdz draudzei tās vajadzībās. Ērberģes draudze ar lielu mīlestību saka paldies Ausmai Narutei, Vilijai Krišai, Zentai Valainei par baznīcas apkārtnes regulāro sakopšanu, lai gan viņas ir ļoti cienījamā vecumā,” draudzes vārdā teic padomes locekle Anita Krūze.
Rīko talkas ar mielastu
“Sirsnīgs paldies arī aizceļo pie Mihaila Lomaga, kurš izremontējis sakristeju, savukārt Jānim Gadišķim un Dzintrai Ciniņai pateicības vārdi par viņu darbu un ziedoto laiku baznīcas labā. Draudze pateicas arī ziedotājiem Dzidrai Jasinskai, Arnoldam Tutānam, Vandai Jasinskai, Gintai un Jaroslavam Bīmaņiem, Atim Arnoldam Veinbergam, Egonam un Valijai Gribovskiem un daudziem citiem, kuri nav nosaukti, bet par kuriem draudze klusībā aizlūdz.
Ērberģes luteriskā draudze tic, cer un mīl Dievu, savu dzimto zemi. Baznīcā visi kopā, tāpat kā daudzi citi pirms 315 gadiem, mācās cienīt un mīlēt viens otru. Draudze kopā pavada laiku arī ārpus baznīcas. No 2012. gada pavasaros un rudeņos draudze rīko talkas ar kopīgu mielastu un cukurgailīšu baudīšanu noslēgumā. Īpaša pateicība Vinetai Elksnītei par čaklo darbu talkās.
Sava garīgā bibliotēka
2013. gadā bīskapa Eināra Alpes vizitācijas laikā Ērberģē pirmo reizi notika “Lūgšanu brokastis”, kurās ļaudis piedalījās kuplā pulkā un raisījās interesantas diskusijas. Braucot ekskursijās, Brigita Krēmane cenšas ieplānot maršrutu tā, lai varētu apskatīt dažādus Latvijas dievnamus un no tajos redzētā pārņemt ko noderīgu. Šogad draudze apmeklēja skaistās Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas evaņģēliski luteriskās baznīcas. Arī koncerti baznīcā vienmēr tiek kupli apmeklēti. “Dzidra Ivanova aktīvi iesaistās baznīcas dekorēšanā svētku reizēs. Pašlaik tiek saskaņots koncerta laiks ar Dziesmu svētku virsdiriģenti Airu Birziņu un viņas vadīto kori “Rasa”. Aira ir dāvājusi grāmatas draudzes garīgās literatūras bibliotēkai, ko iekārtojusi Rasma Rēze. Bibliotēka darbojas jau trešo gadu,” stāsta Anita Krūze.
Uzziņa
2014. gada jūnijā Rietumu bankas Labdarības fonda projektu konkursā iegūti 3000 eiro “Luktas margas pamatkonstrukcijas restaurācijai”, bet Valsts Kultūrkapitāla fonda konkursā saņemti darbu pabeigšanai trūkstošie 1500 eiro, un darbi pabeigti šīgada jūlijā.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas konkursā draudze saņēma 2400 eiro trīs apustuļu gleznojumu restaurācijai, un šie darbi pabeigti nupat septembrī. Restaurāciju veica polihromā koka restauratore vecmeistare Aida Podziņa.
Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas pārvalde draudzei piešķīra 1200 eiro jumta un centrālo vārtu remontam, darbi jāpaveic līdz šīgada beigām.
