Aplami sagaidīt, ka enerģijas resursi Latvijā maksās tikpat, cik Eiropas Savienībā. Pirmkārt, tāpēc, ka vienotas vai līdzīgas cenas ES nemaz nav — katrā dalībvalstī tie maksā savādāk.
Aplami sagaidīt, ka enerģijas resursi Latvijā maksās tikpat, cik Eiropas Savienībā. Pirmkārt, tāpēc, ka vienotas vai līdzīgas cenas ES nemaz nav — katrā dalībvalstī tie maksā savādāk. Otrkārt, tāpēc, ka par tiem, kā jau tirgū — jāmaksā tik, cik tie maksā, pie tam atkarībā no naudas maciņa biezuma. Tomēr skaidrs ir arī tas, ka enerģijas cenas nesastings esošajā līmenī.
Ietekmēs tikai mazuta cenu
Vienīgais enerģijas veids, ko ietekmēs Latvijas iestāšanās ES, ir mazuts. Saskaņā ar ES prasībām Latvijā vairs nevarēs izmantot patlaban lietoto mazutu, kurā sēra saturs ir 2,5%. Tā vietā būs jālieto mazuts, kurā sēra saturs nepārsniedz 1% un kurš attiecīgi ir dārgāks par 25 līdz 30 procentiem.
Mazuta cenai palielinoties par 30%, pilsētās, kuras siltumapgādei izmanto mazutu, maksa par siltumenerģiju pieaugs pat par 20%. Būtiski tas skars divas lielās Latvijas pilsētas — Ventspili un Rēzekni, kurās siltumapgādei izmanto tikai mazutu, kā arī citas pilsētas, kuras līdzās citam enerģijas veidam lieto arī mazutu — Krāslavu, Ludzu, Madonu, Limbažus, Tukumu.
Maksa par elektrību var pieaugt par 5%
Elektroenerģijas cenas palielināsies, tomēr konkrētu cenas pieaugumu nemin nedz Ekonomikas ministrija, nedz arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), kas apstiprina tarifu izmaiņas.
SPRK Enerģētikas departamenta vadītājs Ainārs Čunčulis elektrības cenas kāpumu min nekonkrētu — četri, pieci vai varbūt astoņi procenti. Šī prognoze esot ļoti aptuvena un to var ietekmēt virkne mainīgu faktoru.
Uzņēmums “Latvenergo” tarifu izmaiņas plāno iesniegt šī gada vidū. Izvērtējot uzņēmuma priekšlikumu, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ņemšot vērā vairākus faktorus — iedzīvotāju maksātspēju, valsts ekonomisko attīstību, investīciju nepieciešamību “Latvenergo”, energoresursu cenas pasaulē. Ja vasara Latvijā būs bijusi mitra un upēs būs daudz ūdens, no ārzemēm enerģiju vajadzēs iepirkt mazāk. Ja vasara būs ūdeņiem nabadzīga, iepirktās enerģijas īpatsvars būšot lielāks, kā piemēru mainīgiem tarifus ietekmējošiem faktoriem minēja Ainārs Čunčulis.
Uģis Sarma min savu skatījumu uz elektrības tarifu izmaiņām. Viņaprāt, elektroenerģijas cena augs, pateicoties elektroenerģijas sadales tarifa pieaugumam, kas ir viena no tarifa komponentiem un veido trešo daļu no kopējās cenas. Ja sadales tarifs pieaugs par 30%, tad elektroenerģijas kopējā cena — par 10%, skaidro U. Sarma. Uz sadales tarifu attiecināmas gan tādas izmaksas kā jaunu klientu pieslēgšana energotīklam, gan arī vētru uz zagļu nodarītie postījumi.
Ainārs Čunčulis arī norāda, ka Latvijā elektroenerģijas cenas nav palielinājušās kopš 1997. gada, turklāt tarifs gāzei un elektrībai ir pat par 7% zemāks kā Igaunijā un Lietuvā.
2003. gadā elektrības cena, visticamāk, vēl nekāps, apgalvo gan Ekonomikas ministrijas, gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvis.
Karš un sarūsējušas caurules
To, ka gāzes cenu palielinājums nav saistīts ar iestāšanos ES, apliecināja akciju sabiedrības “Latvijas gāze” starptautisko attiecību daļas vadītāja Andra Ješinska:
— Gāzes cena daudz vairāk atkarīga no iespējamā kara Irākā, no naftas cenu kāpuma pasaulē un no gāzes cauruļvadu un kompresoru staciju situācijas Krievijā. Arī lai rastu investīcijas jaunu gāzes atradņu apguvei, nepieciešams paaugstināt gāzes cenu. Tāpēc ilgākā laika periodā gāzes cenas celsies. Ja regulators cenas nepacels, mūsu lielākais akcionārs “Gazprom” pacels pārdošanas cenas.
“Latvijas gāzes” speciālisti spriež, ka gāzes cena diez vai sasniegs Eiropas cenu līmeni. “Ņemot vērā to, ka Krievijai esam tuvāk nekā pārējās ES valstis, cenām jābūt zemākām nekā Rietumeiropā. Nu, teiksim, par procentiem desmit,” prognozē Andra Ješinska.
