– Pozitīvas iezīmes pēdējā pusgadā, kad īsti nebija iespējams strādāt, nesaskatu. Katram amatiermākslas kolektīva dalībniekam bija laiks un iespēja izsvērt, cik svarīga viņam ir pašdarbība, kurā viņš ir iesaistījies. Ar dejotājām nesen sanācām kopā uz pirmo mēģinājumu ārā un apspriedām esošo situāciju. Mēģinājām izmantot digitālā laikmeta priekšrocības un organizēt mēģinājumus attālināti, tomēr ātri sapratām, ka tas nav tas, ko vēlamies. Mums ir svarīga kopābūšana. Attālināta pašdarbība manas dāmas neinteresē. No vienas puses, prieks, tas apliecina, cik nozīmīga ir cilvēciskā saskarsme vienam ar otru. Jebkurā amatiermākslas kolektīvā iesaistās ne tikai pats dalībnieks, bet visa viņa ģimene. Tā ir ķēdes reakcija. Atnākot uz mēģinājumu, tiek gūtas pozitīvas emocijas, kas tiek aiznestas mājās. Pašdarbības misija ir laimes un prieka sajūtas radīšana cilvēkos. Pašdarbnieku Latvijā ir ļoti daudz, tātad tas skar daudzas ģimenes. Skumji, ka joprojām draud ierobežojumi, dalīšana vakcinētajos un nevakcinētajos. Man nav tiesību prasīt, lai dejotājas vakcinējas. Tā ir katra paša izvēle. Šobrīd grūti prognozēt, kā atvieglojumi vakcinētajiem ietekmēs amatiermākslas kolektīvus, pagaidām neko labu tajā nesaskatu. Ir cilvēki, kas nevēlas vakcinēties, taču labprāt apmeklētu pašdarbības kolektīvu mēģinājumus. Ar dažādiem ierobežojumiem mēs varam tikties ārā vienkopus gan vakcinētie, nevakcinētie un izslimojušie. Ja prasības mainīsies un pulcēties mēģinājumos, piemēram, rudenī, varēs tikai vakcinētie, tad radīsies problēmas. Vislielākās sekas izjutīs tieši mazo reģionu, pagastu kolektīvi, kur aktīvo darītāju ir tik, cik ir.
Mēģinājumus atsācis arī pagasta sieviešu vokālais ansamblis “Mežaroze”. Dziedāt ārā var, bet cik ilgi? Nodarbību organizēšana attālināti ir piemērotāka gados jaunākiem pašdarbnieku kolektīvu dalībniekiem. Gados vecākiem cilvēkiem tehnoloģijas sagādā problēmas, un, kā saka manas meitenes, viņas neiesaistās pašdarbības kolektīvā, lai darbotos attālināti “Zoom”. Jebkura amatiermākslas kolektīva neatņemama sastāvdaļa ir iespēja satikties ar domubiedriem, komunicēt un gūt prieku.
Ar piesardzību gatavojamies iespējai uzstāties. Pagaidām nav skaidrības, ar kādiem ierobežojumiem varēs rīkot pasākumus. Epidemioloģiskie drošības pasākumi strādā lielveikalos, tirgū un citviet, tad kādēļ lai tādi paši nedarbotos, rīkojot pasākumus? Kultūras pasākumos var nodrošināt distanci, aicināt lietot sejas aizsarglīdzekli. Valsts mērogā varbūt nepieciešami pulcēšanās ierobežojumi, rīkojot grandiozus pasākumus, bet mazākos pagastos šādu problēmu nav.
Es atvainojos tiem, kas ieguldījuši darbu un uzstāšanos filmē un publicē sociālajos tīklos. Mani šāds formāts nesaista, vēlos sniegt un saņemt kultūras klātienes sajūtu, nekādas tehnoloģijas nespēs aizvietot to sajūtu, kas veidojas klātienē ar skatītāju. Enerģijas apmaiņu tehnoloģijas nekad neaizstās. Cilvēkiem pietrūks sajūsmas, dvēseles aizskaršanas, enerģijas apmaiņas, kas notiek koncertos. Bez garīgās barības cilvēki nevar, tas būs viens no dzinuļiem, kas motivēs turpināt būt daļai no amatiermākslas saimes. Kā kultūras darbiniece darīšu visu, lai amatiermāksla atdzimtu, iespējams, pat citā kvalitātē.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.
