Vakar manā e–pastā lielākā daļa ziņojumu bija par ēnām — Prezidenta pilī, Saeimā, Ministru kabinetā, dažādās ministrijās, pašvaldībās, iestādēs un uzņēmumos. Varētu teikt, Latvija bija kļuvusi par vienu lielu ēnu valstību. Ēna staigāja pa pēdām arī vienam no “Staburaga” reportieriem.
Pirms kāda laika tautā populārs bija teiciens: ja tevis nav draugos (portālā draugiem.lv internetā — aut.), tad tevis nav vispār! Tagad to pašu jāsaka par ēnām: ja tev nav ēnas, tad tevis nav… Ēnošana reizi gadā skolēniem kļuvusi par tādu kā modes lietu. Neviens gan nav saskaitījis, cik daudzi no ēnotājiem pēc tam izvēlējušies profesiju, kuras pārstāvim vienu dienu dzīvojuši līdzi, vai tas tiešām palīdzējis izvēlēties īsto ceļu iespēju krustcelēs vai arī tā bijusi tikai “zīmēšanās” un interesanta izklaide.
Daudz vērtīgāka, manuprāt, ir Latvijas Universitātes pērn aizsāktā akcija “Studenta kurpēs”. Skolēniem tiek dota iespēja piecas dienas “pielaikot studenta kurpes” — kopā ar kādu noteiktas programmas studentu iepazīt konkrētu jomu, apmeklēt lekcijas, uzzināt, kur un kā jaunieši gūst informāciju, kā veic praktiskos darbus, ko dara brīvajā laikā — piedalās pašdarbībā, sporto vai varbūt staigā pa klubiem un izklaidējas krodziņos. Var pārliecināties arī par kopmītņu dzīves jaukumiem, populārākajām randiņu vietām utt. Tie, kas jau mēģinājuši “pielaikot studenta kurpes”, atzīst: viena diena studenta “ādā” ir daudz vērtīgāka par rakstisku vai mutisku teorētisku informāciju. Šogad akcija “Studenta kurpes” Latvijas Universitātē būs no 4. līdz 8. aprīlim. Pieteikties var līdz 6. martam LU portālā www.lu.lv.
Slikta ziņa, kas šajās dienās lasāma medijos, ir aptaujas rezultāti: ik ceturtais Latvijas vidusskolas beidzējs brauks prom no Latvijas, ja nevarēs te atrast labu darbu. Turklāt trešā daļa absolventu studēs sociālās zinātnes, kaut gan valstij nākotnē būs vajadzīgi eksakto nozaru speciālisti. Tas, ka humanitārās izglītības ieguvējiem augstskolas diploms būs tikai novietošanai plauktā, nākamos studentus acīmredzot nebaida. Varbūt ēnotājiem vērtīgāk būtu bijis doties uz kādu celtniecības firmu, ķīmijas laboratoriju, kokapstrādes rūpnīcu, nevis staigāt pa pēdām ministram, aktierim vai žurnālistam.
