Tā varētu teikt par oktobra pirmo nedēļu. Rudens no savas košās paletes veido dažādu krāsu mozaīku, un katra diena atnāk ar sauli, mākoņiem, lietu, norakto kartupeļu un nogriezto kāpostgalvu smaržu. Krīt lapas, kapsētās svecīšu vakaros deg liesmiņas mūžībā aizgājušajiem. Šķiet, dabā valda viens no skaistākajiem rudeņiem, taču tā mēs domājam katru gadu.
Latvijas politikā pagājusī nedēļa bija notikumiem bagāta. Turpinājās premjera Ivara Godmaņa un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) mērošanās spēkiem par 2009. gada valsts budžetu un saistībā ar premjera vēlmēm “iesaldēt” valsts iestādēs strādājošo algas. Kaut gan premjers parakstīja rīkojumu par algu “iesaldēšanu”, atklāts, ka Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) ierēdņu lielā “armija” šajā gadā jau pamanījusies saviem darbiniekiem izmaksāt prēmijas gandrīz ceturtdaļmiljona latu apmērā. Pamatojums — labi veikts ikdienas darbs. It kā strādājošie varētu savu ikdienas darbu veikt arī slikti! Premjeru šāda rīcība sadusmoja, un viņš pieprasa paskaidrojumu, taču diezin vai tam sekos prēmiju atmaksa valsts pustukšajā kasē. Noskaities ir arī Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis, kurš ir par to, lai šo iestādi vispār likvidē.
Medicīnas darbinieki pamatoti nav apmierināti ar savām algām. Tas ir diezgan kuriozi, ka par vizīti pie ģimenes ārsta joprojām jāmaksā 50 santīmu — tikpat, cik Rīgā par braukšanas biļeti tramvajā. Ģimenes ārsti vēl “galus kaut kā savelk”, bet ko darīt medicīnas māsām? Viņu algas valsts nepalielinās, tas jādara darbavietai. Tagad redzēsim, vai slimnīcu un poliklīniku vadītāji ir labi saimniekotāji. Taču viņi ir ārsti, nevis ekonomisti.
Tagadējai valdībai “jāizstrebj” pašu vārītā putra, jo arī pagājušās valdības spicē bija Tautas partija ar premjeru Aigaru Kalvīti priekšgalā. Nu politiķi joko, ka pēc bagātīgajām dzīrēm netīros traukus neviens negrib mazgāt, bet Latvijas ekonomika “guļ ar seju salātu bļodā”. Kalvītis nu pagājis malā, un viņa “delikatese” jāpieveic Godmanim. Domāju, ka Latviju izvilkt no tagadējās ekonomiskās krīzes diezin vai spētu pat Dievs, kur nu vēl kāds grēcīgs cilvēks. Tautas partijas valdīšanas rezultāts ir graujošs, par to liecina gan inflācija, gan sabiedrības aptaujas, kurās šai partijai ir viszemākais reitings.
Iespējams, nākamajās Saeimas vēlēšanās tagadējās koalīcijas partijas netiks pie teikšanas, jo Saeima trešajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Pilsētas domes, novada domes un pagastu vēlēšanu likumā, nosakot piecu procentu barjeru visu pašvaldību vēlēšanās. Ja vēlētāji būs pietiekami gudri un pašvaldībās nevēlēs tagadējo valdošo partiju pārstāvjus, bet priekšroku dos jaunām vēsmām, tad Saeimā netiks tie, kuri jau sen pie saviem krēsliem pielipuši.
Saeima otrajā lasījumā pieņēma arī grozījumus par Administratīvi teritoriālo reformu, nosakot, ka pēc šīs reformas pabeigšanas pilsētu un novadu administratīvās teritorijas noteiks Saeima, bet administratīvās robežas apstiprinās Ministru kabinets. Likumprojektā teikts, ka Latviju sadalīs apriņķos, republikas pilsētās un novados. Interesanti, ka pilsētas statusu piešķirs un atcels Ministru kabinets tām apdzīvotajām vietām, kas ir kultūras un komercdarbības centri un kur ir attīstīta infrastruktūra ar ielu tīklu. Šajās vietās jābūt ne mazāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju. Tātad pilsētas statusu Aizkraukles rajona teritorijā varētu iegūt arī Koknese, Nereta un Skrīveri.
Labklājības ministrija secinājusi, ka nodarbināto cilvēku veselības pārbaudes jāveic kvalitatīvāk, jo patlaban tās daudzviet notiek visai formāli. Arī es pirms pāris gadiem redzēju, kā no bariņa autovadītāju veselības pārbaudes kabinetā, paņemot pārējo dokumentus, iegāja tikai viens vīrietis, un pēc brīža iznāca ar iegūtajām veselības pārbaudes apliecībām arī visiem kolēģiem. Ministrija iesaka cilvēkiem, kuriem darbā nekādu risku nav, veselību pārbaudīt tikai reizi trijos gados, celtniekiem, kuriem darbs ir augstumā — reizi divos gados. Katru gadu veselība būtu jāpārbauda tiem darbiniekiem, kuri saskaras ar vēzi izraisošām vielām un kuriem darbs ir ļoti kaitīgs.
Domāju, ka veselības pārbaudes tomēr jāveic katru gadu, dažviet pat divreiz gadā. Par to atbildīgi ne tikai darba devēji, bet arī darba ņēmēji, jo nelaimes gadījumu notiek arvien vairāk, arī onkoloģiskās saslimšanas nereti atklāj tieši veselības pārbaudes laikā.
Ministrija noteikusi, ka darba devējs varēs strādājošo, kurš neapmeklē veselības pārbaudes, pat atbrīvot no darba. Taču tā ir tikai ilūzija, jo labi darbinieki šodien apkārt nemētājas, un cilvēks, kuram ir spēks un zināšanas veikt labi atalgotu darbu, nereti par savu veselību domā vismazāk.
Gan radio, gan televīzijā dzirdam, ka inflācija “apēd” Latvijas ekonomiku un cilvēku ietaupījumus. Arī miljonārs Aivars Lembergs jūtas apkrāpts, jo pēc uzvaras tiesā tā sauktajā Grinbergu lietā viņš no Tieslietu ministrijas pieprasījis 104 450 latu kompensāciju. Nabaga “cietējs” saņēmis tikai 2386 latus. Nu kā lai dzīvo — tā taču pat miljonārs var izputēt!
Par izdzīvošanu patiešām jādomā policistiem un ugunsdzēsējiem, kuri saņem mazas algas. Sestdien ap pustūkstoša policistu ar ģimenēm Rīgā īpašā sēru gājienā izteica vēlmi algas nevis “iesaldēt”, bet palielināt. Taču valdības pārstāvji par viņiem nelikās zinis, un pagaidām viss paliek, kā bijis. Policistu trūkst, un iedzīvotāju drošība valstī ir apdraudēta.
Rudenīgās nedēļas svētdienā — Skolotāju dienā — domājām un labu vēlējām daudzajiem skolotājiem, kuri ir šī vārda cienīgi. Vairākas pensionētās skolotājas pastāstīja, ka saņēmušas apsveikumus, daži bijušie audzēkņi viņas arī apciemojuši. Tas ir vislabākais novērtējums skolotāja mūža darbam. Skolēnu mīlestību un cieņu nevar nopirkt. To iemanto, strādājot no sirds.
