Emigrējušo jauniešu skaits Latvijā ir teju divreiz lielāks nekā vidēji Eiropā — Starptautiskajai jauniešu dienai veltītajā konferencē “Jaunietis Latvijā 2015—2020” sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktores vietniece jaunatnes jomā Sanda Brūna.
Viņa norādīja, ka Latvijā vidēji 17% jauniešu emigrē uz ārzemēm darba meklējumos. Vidējais rādītājs Eiropā ir gandrīz divas reizes zemāks, sasniedzot 10%.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā dzīvo 292 000 jauniešu, kuru dzimumu sadalījums ir ļoti vienlīdzīgs. 51% Latvijā dzīvojošo jauniešu ir vīrieši, 49% — sievietes. Saskaņā ar Jaunatnes likumu jaunietis ir persona vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Brūna skaidroja, ka jauniešu skaits Latvijā samazinās. To ietekmē emigrācija, ko sekmē labi apmaksāta darba un vēlamās izglītības meklējumi. Rezultātā Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums arvien palielinās.
Brūna norādīja, ka vairākos attīstības dokumentos ir paredzēti pasākumi, ar kuru palīdzību vēlas panākt jauniešu palikšanu valstī. Būtu nepieciešams veicināt jauniešu iesaisti valsts procesos, ieinteresējot viņus nevalstisko organizāciju darbībā, kā arī iespējās radīt pašiem savu uzņēmumu. Lai samazinātu jauniešu izceļošanu, jādomā arī par jauniešu piederības izjūtas veicināšanu. Turklāt jāuzsver nepārtrauktas izglītības nepieciešamība visa mūža garumā, kas ir viens no faktoriem sekmīgai iekļaušanai valsts darba tirgū. Tāpat jāsekmē jauniešu uzticība pašvaldības un valsts institūcijām, jo līdz šim, kā liecina pētījumi, jauniešu uzticību tām nevar vērtēt kā labu. Jaunieši visvairāk uzticas armijai, nevalstiskajām organizācijām un policijai. Valdība un prezidents uzticības rangā ir beigās. Jauniešiem jābūt pārliecinātiem, ka arī Latvijā viņiem ir pilnveidošanās un pašrealizācijas iespējas.
