Aizkraukles, Jaunjelgavas un Skrīveru novadā ir arī daļa Daugavas ielejas dabas parka, kuru pašlaik daļēji apsaimnieko pašvaldības, daļēji — vietējie iedzīvotāji, kuru privātīpašums ir šī parka robežās, bet par vienotu teritorijas pārvaldi un apsaimniekošanu joprojām spriež.
Pēc Zemgales plānošanas reģiona iniciatīvas un ar Norvēģijas fonda atbalstu, lai rastu vispareizāko risinājumu šīs teritorijas pārvaldei, Aizkrauklē uz trešo tikšanos ar iedzīvotājiem ieradās SIA “Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Vide” (ELLE) pārstāvji.
Pirms tam SIA valdes loceklis Valts Vilnītis laikrakstam pastāstīja, ka pirmajā seminārā aiz-
kraukliešiem, īpaši Daugavas ielejas dabas parkā dzīvojošajiem, piedāvāja iepazīt aizsargājamu dabas teritoriju pārvaldes un apsaimniekošanas modeļus. Kāpēc šāda pārvalde vajadzīga? Katram zemesgabalam, lai tas būtu kārtībā, nepieciešams saimnieks. Valsts īpašumā esošos kā nacionālos parkus un rezervātus uzrauga valsts, daļa valstij piederošo aizsargājamo teritoriju ir “Latvijas valsts mežu” pārraudzībā, un pārējās īpašās teritorijas ir biedrību vai nodibinājumu apsaimniekošanā, piemēram, Papes, Engures un Saukas dabas parkā. Papildu šīm ir arī tādas kā Daugavas ielejas dabas parks, Bauskas dabas parks un vēl dažas, kurām nav konkrēta apsaimniekotāja.
Otrajā tikšanās reizē jau varēja diskutēt par konkrētu pārvaldes mehānismu. Kā jau latviešiem ierasts, sanāksme vēlreiz pierādīja veco patiesību — cik cilvēku, tik viedokļu, un pie konkrēta risinājuma nenonāca. Šajā, trešajā, sanākšanas reizē ELLE piedāvāja izvēlēties vienu no diviem variantiem — konsultatīvās padomes vai biedrības izveidi. Padomē iekļautu pārstāvjus no visām ieinteresētajām pusēm — pašvaldībām, valsts iestādēm, vietējām jau esošajām biedrībām, lielākajiem zemes īpašniekiem, kuriem nav juridiskas organizācijas statusa, bet kuri saskaņotu dažādu ieinteresēto pušu viedokļus.
Seminārā tā dalībnieki pieņēma lēmumu izveidot padomi, un 6. oktobrī Aizkraukles novada domē būs tikšanās jau par konkrētiem pasākumiem.
