Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele rajonu laikrakstu žurnālistus informēja, ka elektroniskā paraksta ieviešana turpinās sekmīgi.
Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele rajonu laikrakstu žurnālistus informēja, ka elektroniskā paraksta ieviešana turpinās sekmīgi. Rīgas dome jau jūnija beigās plāno sākt testēt vairākus elektroniskos pakalpojumus.
Ietaupīsim laiku
Daudzi lasītāji varbūt īsti nesaprot, kas tas ir — elektroniskais paraksts? Vienkāršoti to varētu skaidrot šādi: tā ir dažādu burtu un ciparu kombinācija, it kā maza programmiņa, kura satur galveno informāciju par personu — vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi utt.
Kāpēc tāds e–paraksts vajadzīgs un ko tas mums dos? Pirmkārt, tas ļaus ikvienam elektroniskā paraksta lietotājam ietaupīt laiku un naudu, otrkārt, valsts pārvaldē dokumentu aprite kļūs drošāka un ātrāka. Mēs varēsim, piemēram, nosūtīt iesniegumu pašvaldībai elektroniski un tāpat saņemt vajadzīgo izziņu interneta pieslēguma punktā vai mājās. Varēsim arī veikt savstarpējos norēķinus, piemēram, samaksāt nodokļus, atmuitot preci, iesniegt pārskatus Valsts ieņēmumu dienestam, ko jau praktizē. Ir daudz savietojamības piemēru. Teiksim, elektroniski izziņas varētu izsniegt ārsti, nosūtīt pacientam arī analīžu rezultātus.
Ap 300 pakalpojumu
Galvenais — jāpanāk, lai iedzīvotāji būtu motivēti lietot elektronisko parakstu. Tāpēc jāizstrādā pietiekami daudz lietotājiem nepieciešamu elektronisko pakalpojumu. Sekretariāts, kuru vada Ina Gudele, ir sācis 25 elektronisku pakalpojumu izstrādi, kurus ieviesīs pakāpeniski. Jau drīzumā varēsim elektroniski izmantot dzīvesvietas deklarēšanas pakalpojumu. Kopumā šādu pakalpojumu skaits varētu sasniegt 300.
Projekta ieviešanas partneri saskaņā ar noslēgto trīspusējo līgumu ir Latvijas valsts, valsts akciju sabiedrība “Latvijas pasts” un SIA “Lattelecom”.
“Latvijas pasta” informatīvo pakalpojumu dienesta direktors Ēriks Eglītis preses konferencē teica, ka augustā “Latvijas pasts” visos reģionos rīkos informatīvos seminārus par e–parakstu, bet projekta tehnoloģiskais partneris “Lattelecom” šobrīd veic elektroniskā paraksta ieviešanai nepieciešamo pakalpojumu platformas izveidi. Programmatūru izstrādā firmas “Microsoft” speciālisti, drīzumā to sāks testēt. Pēc tam Valsts datu inspekcija lems, vai “Latvijas pasts” ir procesam gatavs.
Pasts meklē jaunas iespējas
Preses pārstāvji interesējās, kāpēc par sadarbības partneri
e–paraksta projektā izraudzīts tieši pasts. Gudeles kundze skaidroja, ka arī daudzās Eiropas valstīs
e–paraksta izplatīšanu veic pasts. Tas aptver visu valsts teritoriju. Turklāt e–paraksts aizvietos ierakstīto vēstuļu sūtīšanu. Tāpēc ministre uzrunāja “Latvijas pastu”.
Arī vēstules un apsveikuma kartītes iedzīvotāji vairs tikpat kā nesūta. “Tas, var teikt, ir jau “apēsts” bizness, jāmeklē kaut kas cits, jauna niša, kā izdzīvot,” secina Eglīša kungs. Moderno informācijas tehnoloģiju attīstības laikmetā kardināli jāmainās arī pastam un tā piedāvātajiem pakalpojumiem.
Burvju pildspalva parakstam
Kā praktiski izmantosim
e–parakstu? “Latvijas pasts” jau septembrī sāks izsniegt viedkartes, e–paraksta apliecinātājas. Vispirms to darīs rajonu centros un piecās pasta nodaļās Rīgā. Tās būs līdzīgas banku kartēm, iestrādātas plastikātā. Tā būs vēl viena karte maciņā jeb burvju pildspalva parakstam. Ievietojot šo karti datu lasītājā, tās īpašnieks izmantos savu e–parakstu nepieciešamajam pakalpojumam.
Viedkartes jeb dokumentu, kurš identificēs personu, izsniegs pasta nodaļās. Procedūra būs šāda. Ja vēlēsieties ikdienā lietot e–parakstu, jums būs jāuzraksta iesniegums un jāuzrāda personas dokuments. Visus datus par cilvēku pārbaudīs Iedzīvotāju reģistrā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, citās instancēs, sagatavos elektronisko parakstu un izsniegs iesnieguma rakstītājam.
Žurnālistus interesēja, kā tas notiks praktiski, jo pasta nodaļu darbinieces jau tā ir aizņemtas, bieži jāgaida rindā. Eglīša kungs skaidroja, ka pasta darbiniekiem tāpēc vairāk darba nebūs. Interesents ieradīsies pastā ar iesniegumu un uzrādīs dokumentu, bet pārbaudes divu nedēļu laikā veiks citi. Pēc tam iesnieguma rakstītājam sūtīs vēstuli ar uzaicinājumu saņemt viedkarti, tāpat kā tas notiek, saņemot bankas karti.
Vai tas būs droši?
Daudzus uztrauc jautājums, vai e–paraksta izmantošana naudas lietās būs droša? Speciālisti uzskata, ka viedkarte būs drošāka par bankas karti, jo PIN kods sastāvēs no sešām, nevis četrām zīmēm, kā bankas kartei. Protams, par sava dokumenta drošību jārūpējas katram pašam. Ja PIN kodu glabāsim maciņā līdzās viedkartei vai pat uzrakstīsim uz tās, nav nekādas garantijas, ka to nevarēs iegūt nepiederoša persona.
Ministre Gudeles kundze uzskata, ka viedkartei jābūt superdrošai, jo elektroniskajam parakstam ir juridisks spēks. Tāpēc to nedrīkstēs izmantot mantojuma lietās un vēl dažos gadījumos. Turklāt “Latvijas pasts” uzņemsies atbildību par datiem, kuri tam nodoti, apdrošinās arī katras personas civiltiesisko atbildību. Lai biznesa partneri viens otru atpazītu, paraksta derīgumu varēs pārbaudīt īpašā interneta datubāzē.
Un kā ar maksu? Mūsdienās neviens neko nedod bez maksas. Arī par viedkarti būs jāmaksā. Divu gadu laikā bezmaksas elektronisko parakstu saņems vienīgi valsts un pašvaldību darbinieki, pārējiem būs jāmaksā. Pagaidām nav noteikts, kāda būs kartes cena. Eiropas valstīs tā maksā vidēji no 25 līdz 130 eiro. Personiskajam datoram būs vajadzīgs arī karšu lasītājs, tas varētu maksāt, sākot no 5 latiem. Taču pasta nodaļās būs publiskie datori, ar karšu lasītājiem jau aprīkoti, un tos varēs izmantot bez maksas.
***
Kādreiz mēs nemācējām lietot banku kartes — iemācījāmies. Iemācīsimies izmantot arī e–paraksta viedkartes. Šim nolūkam sagatavos informatīvos materiālus, apmācīs skolotājus, iestāžu darbiniekus. Uzņems filmu rādīšanai televīzijā. Būs arī īpašs palīdzības dienests. Visas jaunas lietas jāiemācās. Ja visur Eiropā to prot, vai mēs sliktāki?
