Aizkraukles novada domē izskatīts jautājums par nelikumīgas būvniecības pārtraukšanu vasarnīcu teritorijā “Lielziedos”.
Aizkraukles novada domē izskatīts jautājums par nelikumīgas būvniecības pārtraukšanu vasarnīcu teritorijā “Lielziedos”. Par to spriežot, deputāti secinājuši, ka nelikumīgā būvniecība ir mazākā problēma. Daudz nopietnāka ir bīstamās elektrolīnijas.
Ēka zem sprieguma
Par nelikumīgu būvniecību 552. zemes gabalā pašvaldībai ziņoja būvinspektors Jans Korols. Viņš konstatējis, ka bez saskaņošanas un projekta uzcelta saimniecības ēka. Turklāt tas izdarīts zem elektropārvades līnijas, kas ir nepieļaujami.
— Kas notiks, ja vads pārtrūks un uzkritīs būvei? Kurš tad atbildēs par sekām? — spriež Aizkraukles novada arhitekts Juris Letinskis, piebilstot, ka ēkas saimnieki var vērsties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā Rīgā un izņēmuma kārtā lūgt atļaut ekspluatēt zem līnijas celto ēku. — Ja ugunsdzēsības speciālisti to atļaus, arī mēs varam piešķirt būvatļauju un saskaņot projektu.
Sākotnēji finanšu un tautsaimniecības komitejas sēdē domnieki nolēma ēku nojaukt. Taču domes sēdē, uzklausot ēkas saimniekus un izvērtējot citus aspektus, nosprieda lēmumu par nojaukšanu atlikt un jautājumu vēlāk izskatīt vēlreiz. Nolemts arī veidot darba grupu, kura izpētīs elektrolīniju situāciju vasarnīcu teritorijā.
Bezsaimnieka īpašums
Tieši elektrolīniju dēļ “Lielziedos” rodas visvairāk problēmu. Dokumentāciju būvei varētu nokārtot arī tagad, bet ko darīt ar elektrolīniju?
— Mēs interesējāmies “Latvenergo”, kur noskaidrojām, ka elektrolīnija uzcelta bez projekta, tā nav nodota ekspluatācijā, nevienam nepieder un neviens līnijas neapsaimnieko. Mums liek nojaukt nelielu saimniecības ēku, bet liela līnija var darboties bez projektiem un atļaujām, — domes deputātiem neizpratni pauž 552. zemes gabala īpašniece Valija Hmeļinska. — Kad sākām iekopt dārzu, nekādas līnijas nebija. Pēc tam to, mums nejautājot, uzcēla, sarokot stabus mūsu zemītē.
Arī daudziem citiem dārzu īpašniekiem elektrolīnijas dēļ apgrūtināta saimniekošana un ļoti ierobežotas celtniecības iespējas. Turklāt līnijas ir vecas, nolietojušās un rada draudus drošībai. Taču bez elektrības palikt vasarnīcu saimnieki nevēlas. Vienīgā iespēja — demontēt bezsaimnieka elektrolīnijas, to vietā izbūvējot jaunas.
Prieks par simt tūkstošiem
Diemžēl jaunas elektrolīnijas būve ir visai dārga. Valsts akciju sabiedrība “Latvenergo”, kura būtu ar mieru līniju būvēt un pēc tam apsaimniekot, provizoriski aprēķinājusi, ka nepieciešams vismaz simt tūkstošu latu. Kurš tos maksās?
— “Latvenergo” varētu līniju būvēt, noslēdzot ar vasarnīcu īpašniekiem pieslēgumu līgumu. Tas paredz, ka četrdesmit procentu izdevumu segs “Latvenergo”, pārējo — iedzīvotāji, — stāsta Aizkraukles novada domes deputāts, “Latvenergo” ZAET direktora vietnieks Vents Kleikalīdis. — Patlaban “Lielziedos” ir ap septiņsimt elektrības lietotāju.
Vents Kleikalīdis arī domā, ka projektā varētu iesaistīties pašvaldība, daļēji finansējot iedzīvotāju maksājamo daļu par elektrolīnijas izbūvi.
— Vēlāk, kad vasarnīcās radīsies jauni elektroenerģijas patērētāji, dome varētu naudu atgūt, prasot viņiem samaksāt par pieslēgumu izveidošanu, — spriež Vents Kleikalīdis.
Savukārt deputāts Ojārs Daubers ierosina “Lielziedu” elektrolīnijas izveidei piesaistīt ārvalstu līdzekļus.
— Ir dažādas iespējas, piemēram, SAPARD, — iesaka Ojārs Daubers. — Varbūt var mēģināt rakstīt projektus, lūgt ārzemju finansējumu.
Par iespējamo finansējuma avotu “Lielziedu” elektrolīnijas celtniecībai Aizkraukles novada pašvaldība vēl spriedīs. Pagaidām izveidos darba grupu, kura izpētīs ar vasarnīcu elektroapgādi saistītās problēmas. Tādu ir daudz: elektrolīnija uzbūvēta bez projekta, tā nav fiksēta dokumentos, ir avārijas situācijā.
Diemžēl nevienam nepiederošā elektrolīnija nav vienīgā “Lielziedu” bēda. Liela problēma ir arī ūdensapgāde, atkritumu izvešana, piebraucamie ceļi. Lai vasarnīcu teritoriju, kura pamazām patvaļīgi pārvēršas par dzīvojamo rajonu, sakārtotu, nepieciešams ilgs laiks un lieli līdzekļi. Taču pagaidām to nav.
