Nupat Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš ierosinājis izvērtēt jaunas HES būvniecību uz Daugavas, jo tas ir rakstīts Ārvalstu investoru padomes iesniegtajās nostādnēs. Dažs Latvijas iedzīvotājs gan izsaka aizdomas, vai tikai nav ieplānots kāds naudas atmazgāšanas vai valsts līdzekļu izgrābšanas projekts.
Dainis Īvāns HES celtniecības ideju nosaucis par vājprātu. Tieši viņš kādreiz bija pret Daugavpils HES celtniecību un arī tagad savu nostāju nemaina, bet dažs interneta komentētājs viņam “pateicas” par plūdiem ledus iešanas laikā, kā arī viņu aicina jūsmot par retām puķītēm un dzīvot skalu gaismā, jo, lūk, mums, malēniešiem, nekādus HES nevajag — saules gaismu varam uzglabāt maisos.
Man patiesi žēl, ka šāda HES savlaik nav jau uzcelta. Lai iegūtu ērtības, ir arī kaut kas jāziedo, un labāk izvēlos elektrību, nevis skalus. Ja veiktu Latvijas iedzīvotāju aptauju, vai daudz būtu tādu, kas regulāri priecājas par Daugavas skaistajiem dabas skatiem Daugavpils pusē? Daudzi pat šajā pilsētā nav bijuši.
Tomēr nu jau ir par vēlu — ja Daugavpilī celtu HES ar tik lielu jaudu, kāda kādreiz bija plānota, vajadzētu applūdināt daļu Baltkrievijas teritorijas, tomēr kaimiņvalsts to neļautu, bet mazāku celt nebūtu lietderīgi. Turklāt dabas parks “Daugavas loki” ir iekļauts Eiropas Savienības valstu aizsargājamo dabas teritoriju tīklā “Natura 2000”. Cik tādas HES celtniecība izmaksātu? Kas izdevīgāk — būvēt pašiem savu HES vai vienu miljardu eiro maksāt par līdzdalību Visaginas atomelektrostacijas celtniecībā? Kādas ir vēja parku perspektīvas? Un kādēļ tagad tik aktuāls ir HES un elektroenerģijas trūkuma jautājums, ja no Latvijas ir aizbraukuši tik daudz cilvēku, lauki pustukši un jaunas rūpnīcas netiek celtas? Daudz neatbildētu jautājumu. Tādēļ izbrīna prezidenta pārsteidzība, kuļot sabiedrisko domu, it kā valstī trūktu zinātnieku, padomnieku, profesionāļu, ar kuriem vispirms iespējamo HES celtniecību apspriest, iegūt zinātniski pamatotu, argumentētu viedokli un tikai pēc tam kaut ko publiski paziņot.
Lietuvas Seims šonedēļ apstiprināja likumu par atomelektrostaciju, lai varētu sākt celt Visaginas AES, kā arī koncesijas līguma projektu. Tas paredz, ka Latvija varētu iegūt 20% daļu par miljardu eiro, Igaunija — 22%, Lietuva — 38%, bet Japānas investors “Hitachi” — 20%. AES celtniecība 10 gadu laikā varētu izmaksāt piecus līdz septiņus miljardus eiro. Bet vai mēs to varam atļauties?
Latvija un Igaunija līgumu sola neparakstīt, kamēr nebūs saņēmušas atbildes par visiem projekta riskiem. Cerams, ka par tiem uzzinās arī sabiedrība.
