Nesen apmeklēju kādu nelielu Aizkraukles rajona skolu, un atmiņā palika šīs izglītības iestādes sporta skolotāja teiktais, ka bērniem un jauniešiem ikdienā ir maz fizisku nodarbību.
Nesen apmeklēju kādu nelielu Aizkraukles rajona skolu, un atmiņā palika šīs izglītības iestādes sporta skolotāja teiktais, ka bērniem un jauniešiem ikdienā ir maz fizisku nodarbību. Ne jau tikai pietrūkst sporta stundu, bet viņi arī kustas par maz.
Tajā pašā dienā internetā izlasīju ziņu, ka Latvijas sporta jomas pārstāvji un skolotāji diskutējuši par tēmu “Skola un sports”. Tātad par šo jautājumu nopietni sāk uztraukties visā valstī. Diskusijā secinātais nav nekas pārsteidzošs — aktivitāte sporta stundās ir maza, bet vismaz 15 procentu skolēnu cenšas vispār izvairīties no šīm nodarbībām.
Iemesli tam nav tālu jāmeklē. Fiziskās aktivitātes arvien vairāk aizstāj mazkustīgākas nodarbošanās, vainīgs arī pašu laiskums. Daudzās lauku skolās joprojām trūkst sporta nodarbībām nepieciešamā inventāra. Nevar skolotājs atbilstoši prasībām vadīt stundu, ja nav pat elementāra aprīkojuma. Lai skolēnus piesaistītu sporta nodarbībām, tas ir svarīgi, jo pretējā gadījumā “sēdošās” intereses arvien vairāk nomāks kustību aktivitātes.
Tomēr ir vēl kāds būtisks cēlonis, kāpēc bērniem un jauniešiem negribas daudz kustēties. Tāpēc, ka to nevēlamies arī mēs, pieaugušie, aizmirstam, ka esam paraugs saviem bērniem. Nav pat runa par trenažieru zāles apmeklējumu vai vingrošanu, bet ikdienu. Kāpēc kaut kur iet kājām, ja var aizbraukt? Vieglāk arī atvērt veikalā nopirktu saldēto dārzeņu paciņu nekā tos pašiem sagatavot. Ja vēl salūst televizora pults, tā jau ir īsta traģēdija! Mēs tik ļoti pierodam pie dažādiem sadzīves labumiem, ka nespējam iedomāties ikdienu bez tiem. Diemžēl katras šādas “ekstras” dēļ zūd vajadzība kustēties.
Zinu skolās sporta skolotājus, kuru stundās bērni un jaunieši gluži vai līp ap viņiem. Tomēr, manuprāt, par aktīvu dzīvesveidu vairāk jādomā ģimenē. Nereti vecāki raksta saviem bērniem atbrīvojuma zīmes no sporta stundām, nepadomājot par sekām. Apzināts, ka Latvijā vismaz 14 procentiem bērnu ir nepareiza stāja, un tas ir liels skaits.
