Dodoties uz pilsētām abpus Daugavpils šosejai, vispirms zvanīju Aizkraukles, Jēkabpils un Daugavpils galvenajiem arhitektiem un jautāju, ko viņi uzskata par labāko, kas pēdējo gadu laikā šajās pilsētās uzcelts vai rekonstruēts.
Dodoties uz pilsētām abpus Daugavpils šosejai, vispirms zvanīju Aizkraukles, Jēkabpils un Daugavpils galvenajiem arhitektiem un jautāju, ko viņi uzskata par labāko, kas pēdējo gadu laikā šajās pilsētās uzcelts vai rekonstruēts.
Aizkraukles rajona Sērenes pagastā apskatījām Latvijā modernāko piena ražošanas kompleksu, kas pieder daudznozaru ražošanas kompānijai “Daugava”. Govju slaukšanas tehnoloģiskās iekārtas pilotprojekta ietvaros ar izdevīgiem finansiālajiem noteikumiem nākušas no kādas vācu slaukšanas iekārtu ražotājfirmas, bet kompleksa arhitektonisko pusi veidojusi arhitekte Gunta Kursīte.
Aizkraukles pilsētā kā divus pēdējā laika nozīmīgākos projektus (abu autors arhitekts Juris Letinskis) mums rādīja katoļu baznīcu Daugavas krastā, kas gan diemžēl naudas trūkuma dēļ jau vairākus gadus stāv nepabeigta, un Aizkraukles ledushalli. Arī tā, ekonomējot naudu, no visām pusēm apjozta ar veikaliem un no ārpuses drīzāk atgādina tirdzniecības centru. Savukārt vietā, kur aiz centrālās ieejas durvīm vajadzētu atrasties plašam vestibilam, peļņas nolūkos ierīkota kafejnīca — uz halli jālavierē starp galdiņu un krēslu rindām.
Andrejs Ģelzis, arhitekts
Karuseļa tipa slauktuve govīm bez ragiem ar datoru čipšiem ausīs, slaucējas atsevišķā telpā ar datoru un vieglo mūziku — tas ir kaut kas no Hruščova laika sākumskolas literatūras grāmatas. Klāt esam! Ar politiku saistīts un izglītots draugs smejas: Zviedrijā Eiropas komisijas pārbaužu laikā visus lopus bez čipšiem ausīs “atšauj” uz vietas, jo tie skaitās nelegālie. Tā mūsu nākotne!
Par Aizkraukles jauno katoļu baznīcu vēlos pateikt: cilvēki, viss atkarīgs no jums, no jūsu iekšējā gaišā strāvojuma, atvērtības pasaulei, vienkāršības un humānisma. Jūsu, katoļu amatvīru un arhitekta, skaistuma un mūžības izpratne ir diametrāli pretēja manai! Kā Latvijas daba pacieš šādas celtnes? Šajā vietā varēja radīt lūgšanas telpu ar stiklotu sienu uz Daugavu altārgleznas vietā!
Būvju tendences no Rīgas gar Daugavu uz augšu? Atbilde nav formulējama. Var konstatēt bēdīgo faktu, ka Latvijai kulturāli un saimnieciski tik nozīmīgie novadi joprojām ir nabadzīgi. Ir pat neērti, ka esi no Rīgas, kur dzīve ir dinamiska. Varbūt sākt ar aizsprostu nojaukšanu pie Pļaviņām, Rīgas HES? Par arhitektūru — tā mūsu “Rīgas skola”, ar šķībumiņiem, raibumiņiem, sīkrūtiņām, kādreiz sauca “postmodern”, tagad grib, bet nevar citādi. Šodienas latviešu arhitektam bail domāt zemnieciski vienkārši — pārmetīs talanta trūkumu!
Ausma Skujiņa, arhitekte
Visi šīsreizes apskates objekti ir investīciju rezultāts. Tie radušies, ieguldot līdzekļus, kas iegūti “no malas”. Tie loģiski neizaug no saprātīgas zemes apsaimniekošanas — tiem gadījuma raksturs, atsevišķu enerģisku, gudru cilvēku nopelns. Šie cilvēki cenšas lauzt apkārtnes sastingumu, bet viņu veidotie objekti patiesībā ir sveši apkārtnei.
Par to jādomā, stāvot pie grandiozā, jaunā katoļu dievnama Daugavas krastā Aizkrauklē, zinot, ka netālu grūst nepabeigta skolas ēka. Tas attiecas arī uz govju fermu 300 govīm, kas veidojas ap modernu slaukšanas karuseli — tādu, kāda Latvijā otra nav. Skatos un šaubos. Domāju, ka tāda govju koncentrācija vienā vietā rada ekoloģiska rakstura problēmas, un ceru, ka tas paliks tikai eksperiments.
Sveša vietējām tradīcijām un ārzemju žurnālos noskatīta ir viesu māja “Baltā gliemežnīca”, kur dabūjami ārkārtīgi garšīgi grieķu salāti, bet gleznotāja Grūbes gleznas izskatās kā atsūtītas.
Andrejs Holcmanis, arhitekts
Jaunā celtniecība provincē ne visur sasniedz tādu līmeni kā Rīgā, Ventspilī vai Liepājā. Daži iespaidīgi objekti uzcelti Aizkrauklē. Visumā monotono padomju laika daudzstāvu dzīvojamo apbūvi patīkami pārtrauc Pļaviņu HES ūdenskrātuves malā uzceltā jaunā katoļu baznīca. Tai ir izteiksmīgs siluets, katoļu tradīcijām neparasts, augšdaļā sašķelts tornis. Ēkai ir vairāki tipiski moderni elementi — plaša ieeja, fasādes detaļās pamanāma augšupvirzība.
Otrs nozīmīgs objekts — ledushalle — ir divdabis. Aiz merkantilu apsvērumu veidotās plašās, mazliet neveikli ieliektās galvenās fasādes ar veikaliem ir vienkārša, tehniski risināta ledus arēna.
(Saīsināti no “Karjeras Dienas”)
