Filmas rada nepareizu priekšstatu. Pirmās palīdzības kursi ir obligāti visiem, kuri vēlas kļūt par autovadītājiem, bet zināšanas noderētu ikvienam.
Filmas rada nepareizu priekšstatu
Pirmās palīdzības kursi ir obligāti visiem, kuri vēlas kļūt par autovadītājiem, bet zināšanas noderētu ikvienam. Tūlīt sāksies vasara, velosipēdistu un dažādu aktivitāšu būs arvien vairāk, parasti tad pieaug arī traumu skaits.
Laika gaitā atziņas mainās. Piemēram, deguna asiņošana, kas karstā laikā var gadīties samērā bieži. Ko jūs darītu, ja asiņo deguns? Klasiska atbilde, ko kādreiz visiem mācīja, – aizbāž nāsis un atgāž galvu, uzliek vēsumu uz virsdeguni. Taču tas ir nepareizi, ja nu vienīgi vēsumu var likt. Ir jānoliecas uz priekšu, lai asinis var iztecēt. Ja cilvēks nevar elpot pa degunu, bet asinis līst rīklē, viegli var aizrīties, it sevišķi, ja cietušais ir arī zaudējis samaņu. Izteikti nepareiza rīcība parasti ir čūskas kodiena gadījumā, to sekmē dažādas “action” filmas. Kož, sūc, piededzina koduma vietu. Tas ir interesanti filmā, bet galīgi nepareizi dzīvē. Filmā taču būtu neinteresanti skatīties, kā fiksē kāju, lai tā saglabājas pēc iespējas nekustīga, un cenšas nekustēties, kamēr ierodas palīdzība. Indi nav iespējams izsūkt, svarīgi ir pēc iespējas mazāk kustēties — jo ātrāk asinis riņķo, jo straujāk inde izplatās. Latvijā ir tikai viena indīgā čūska — odze, tāpēc nav nepieciešams skriet pakaļ un ķert rāpuli, lai parādītu ārstiem, kas tieši iekodis. Citādi būtu, piemēram, Āfrikā, kur indīgo radījumu ir krietni vairāk. Nožmiegt un nest līdzi diez vai vajag, bet atcerēties, kāds tas bija, — noteikti. Tas ārstiem palīdzēs izvēlēties pretindi. Mūsu pašu labā filma par limuzīnu Jāņu nakts krāsā visiem ir iemācījusi, ka bites dzēliena vietai jāpieliek zeme — tas noņemot pampumu. Taču taisnība ir vēsturniecei — brūcē var iekļūt infekcija, un viss beigsies ar stinguma krampjiem. Pampumu noņem vēsums, jebkura auksta lieta. Tāpēc nav jāriskē, izmantojot zemi.
Ar zemi saistās arī cits kuriozs. Uz jautājumu, kas jādara, ja cilvēkam iesper zibens, nereti skan atbilde — jāierok līdz kaklam zemē. Bet cilvēks jau nav akumulators, viņš enerģiju neuzkrāj. Tāpēc ierakt cietušo nav jēgas. Jāvadās pēc algoritma — ir pie samaņas vai nav. Un pašam jāsaprot — es spēšu sniegt pareizu palīdzību vai ne. Varbūt labāk sagaidīt mediķus.
