Kāda rumāņu sieviete pārsteidza ugunsdzēsības dienesta amatpersonas, ierodoties ugunsdzēsēju eksāmenā kāzu kleitā.
Kāda rumāņu sieviete pārsteidza ugunsdzēsības dienesta amatpersonas, ierodoties ugunsdzēsēju eksāmenā kāzu kleitā.
Divdesmit piecus gadus vecā Drobetas—Turnuseverinas pilsētas iedzīvotāja Alīna Modorana sacīja eksāmena organizatoriem, ka nākot tieši no baznīcas.
Viņa neesot gribējusi pārģērbties, jo esot māņticīga.
“Mēs nevarējām atlikt kāzas, jo datums bija noteikts jau pirms gada. Es atnācu uz eksāmenu kāzu kleitā, jo mācītājs man teica, lai to šodien nevelku nost, jo tas nes nelaimi,” viņa sacīja.
Līgavainis Ions Ovidiu Modorans un viņa vedējs pavadīja Modoranu uz eksāmena vietu un sacīja, ka viņu kāzas turpināsies pēc eksāmena.
Vietējā ugunsdzēsības dienesta vadītājs Ions Vintila stāstīja, ka sākumā viņš bijis šokēts un viņam nācies pārbaudīt likumus, vai nav pārkāpti kādi noteikumi.
“Likumu krājumā teikts, ka eksāmenā jāierodas pieklājīgā apģērbā, un es uzskatīju, ka viņas kleita nav pretrunā ar šiem noteikumiem,” viņš piebilda.
Tomēr līgava un pārējie trīs kandidāti eksāmenu nenokārtoja, tādēļ trīs vakances tā arī palikušas brīvas.
Pasaules slavenākais pareģotājs nav sajūsmā
Par mūsdienu Nostradamu uzskatītais Šrilankā dzīvojošais angļu rakstnieks Artūrs Klarks, kam karaliene Elizabete II savulaik par īpašiem nopelniem piešķīrusi bruņinieka titulu, ir uztraucies par civilizācijas nākotni.
Kaut arī daudzi viņa pareģojumi ir piepildījušies, piemēram, sakaru pavadoņu orbītu paredzēšana, interneta rašanās, antibiotiku izstrāde, mākslīgā intelekta triumfs, sers Klarks par cilvēces perspektīvām un arī savām prognozēm nav sajūsmā.
Artūrs Klarks paziņojis: “Atcerieties — prognožu lasīšana ir bīstama jūsu veselībai! Notikumi un tehnoloģiskā attīstība jau ir ieplānota šodien, un, ja neatgadīsies nekas ekstraordinārs, viss notiks tā, kā es pareģoju. Intuīcija mani nemaldina, kaut gan attiecībā uz daudzām prognozēm labprāt teiktu — kaut es simtreiz būtu kļūdījies!”
Klarka prognozes nebūt nav fantastiskas, jo kas gan pirms simts gadiem varēja iedomāties, ka cilvēks pastaigāsies pa Mēnesi, no metāla kastes uz ielas, ievietojot tajā plastmasas gabalu, sāks birt ārā banknotes, ka, sēžot mājās kaut kur Vecpiebalgā, bez problēmām varēs klausīties Sidnejas radio un tā tālāk. Tagad, izrādās, mums nemaz tik daudz nevajag saspringt ne par pievienošanos eirozonai, ne par siltumnīcas efekta uzbrukumu, jo drīz vien tas vairs nebūs aktuāli. Ko tad pareģo mūsdienu Nostradams?
-2015. gadā triumfēs alķīmija. Zeltu varēs iegūt no citiem metāliem.
-2016. gadā ieviesīs jaunu vispasaules vienoto valūtu — kilovatstundu.
-2020. gadā mākslīgais intelekts sasniegs cilvēka prāta līmeni, un, ja tas turpinās attīstīties, zaudēs, protams, cilvēks.
-2023. gadā klonēs dinozaurus, un šīs sugas mazākie pārstāvji aizstās sargsuņus.
-2040. gadā visa “tradicionālā” ražošana zaudēs jēgu, jo īstie darbarūķi būs nanotehnoloģijas izgudrojumi. Cilvēks no rūpniecības attīstības pievērsīsies tikai un vienīgi mākslai, zinātnei un izklaidēm.
-2051. gadā sāks būvēt veco ļaužu mītnes uz Mēness.
-2090. gadā cilvēce masveidā sāks iznīcināt (dedzināt) energoresursus, lai radītu siltumnīcas efektu, jo būs sācies jaunais ledus laikmets.
Krievijā kļūst populāras sniega istabas
Turīgi Maskavas iedzīvotāji kā izklaidi iecienījuši sniegu vasarā, iekārtojot savās mājās pēdējo metropoles “modes kliedzienu” — sniega istabu.
Vairāki Maskavā dzīvojošie bagātnieki ierīkoja telpu, kurā iespējams izbaudīt ziemu visa gada garumā. Šāda greznība viņiem izmaksāja aptuveni 270 000 ASV dolāru (139 050 latu).
Šajās sniega istabās var lieliski atsvaidzināties pēc pirts apmeklējuma.
“Tirgus, visticamāk, pakāpeniski palielināsies. Cilvēku bagātība aug, arvien vairāk personu var atļauties tādas lietas,” norādīja sniega ražošanas iekārtu izplatīšanas kompānijas “Eco—Sistema” direktors Sergejs Ragozins.
Sniega istaba iekārtota arī Maskavas otrajā lielākajā atpūtas un sporta kompleksā “Kaskad”.
“Tā ir kā pasaka –— apmeklēt Salatēva mājas vasaras vidū. Tā ir neaprakstāma sajūta,” norādīja Maskavas centrā izvietotā spa kompleksa “Kaskad” pārstāve Ludmila Musatova.
“Tas ir kontrasts: liels karstums un liels aukstums, un tas lieliski noder veselības uzlabošanai. Ja klubs “Kaskad” būtu lētāks, sniega istabas apmeklētu visi,” teica “Kaskad” pārstāvis Jevgēnijs Anvarovs.
Gaisa temperatūrai Krievijas galvaspilsētā augustā pieturoties ap plus 35 grādiem, privātās sniega istabas turīgo maskaviešu vidū tiešām kļuvušas populāras.
“Kaskad” konkurents, sporta un veselīga dzīvesveida klubs “Rixos Royal Spa”, arī gatavojas piedāvāt saviem biedriem sniega telpas. Lai iegūtu tiesības apmeklēt šo 5000 kvadrātmetru plašo kompleksu, maskavieši gatavi maksāt tūkstošiem dolāru gadā.
Vienlaikus Maskavas zoodārzā salūza pilsētas pašpārvaldes iegādātā sniega mašīna, un četriem zooparkā mītošajiem leduslāčiem nebija glābiņa no vasaras tveices.
“Eco—Sistema” nesen parakstīja desmit miljonu eiro (septiņu miljonu latu) vērtu līgumu par 360 metru augstas visu gadu strādājošās slēpošanas trases aprīkošanu ar sniega mašīnām. Paredzams, ka tā būs Eiropas lielākā mākslīgā sniega trase un tās nokalnes klās aptuveni 4000 tonnu mākslīgā sniega.
Šobrīd Krievijā būvē vēl trīs mākslīgā sniega trases.
Iespējams, līdz ar globālo sasilšanu pieprasījums pēc sniega mašīnām varētu palielināties.
Nozog un pārdod metāllūžņos tiltu
Krievijā arestēts kāds uzņēmīgs 45 gadus vecs kravas automašīnas vadītājs, kurš nozadzis tiltu pār kādu nelielu upīti netālu no Maskavas.
“Tā ir gada lielākā zādzība,” teikts Rjazaņas apgabala policijas paziņojumā, kas ievietots tās interneta lapā.
Vīrietis, kura vārds netiek nosaukts, izmantoja uzņēmuma automašīnu, lai aizvestu piecus metrus garo metāla tiltu, ko viņš pēc tam sagrieza un pārdeva metāllūžņos.
No interneta
