Pļaviņu novada pašvaldības pārstāvjiem un uzņēmējiem bija iespēja klātienē tikties ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu. Atsaucība gan nebija liela, bet diskusija izvērtās plaša. Cerams, ka arī auglīga un kaut daļu no dzirdētā ministrs iekļaus risināmo jautājumu sarakstā.
Labumu sola daudz
Arvils Ašeradens pozitīvi raksturoja ekonomisko izaugsmi Latvijā — pieaudzis gan iekšzemes kopprodukts, gan eksports. Turklāt bezdarbs ir zemākais pēdējo piecu gadu laikā. Tā visa pamatā ir aktīvā būvniecība un rūpniecība. Šos rādītājus gan velk uz leju Latgales reģions.
— Viena no straujāk augošajām šobrīd ir auto rūpniecība. Turklāt dažādu jomu ražošanas apjoms nekoncentrējas tikai Rīgā. Daudzviet Latvijā ļoti strauji sāk attīstīties jaunā ekonomika. Viens no tādiem piemēriem ir Valmiera, kur darba vietu ir vairāk nekā iedzīvotāju. Industriālie parki veidojas arī citās lielākajās pilsētās, un redzam, ka tā ir pozitīva iezīme — attīstoties rūpnieciskajai zonai, vienā vietā koncentrējas vairāki dažādi uzņēmumi. Ir daudz labu piemēru, kad latviešu uzņēmēji radījuši un izveidojuši konkurētspējīgus produktus. Turklāt jāapzinās, ka Latvijā ir mazs tirgus un vairāk jāorientējas uz eksportu, — atzina ekonomikas ministrs.
Viena no būtiskākajām aktualitātēm, kas izskan pēdējā laikā, ir gaidāmā nodokļu reforma. Tai savā izklāstā ministrs pieskārās koncentrēti. Samazinoties iedzīvotāju ienākumu nodoklim no 23% uz 20%, legālajiem uzņēmumiem būs atbalsts algu pieaugumam, bet tas savukārt mazo algu saņēmējus mudinās darba devējus samazināt “aplokšņu” algu īpatsvaru. Tas ir viens no aspektiem, kā uzņēmumiem piesaistīt vairāk darbinieku.
Būtisku ieguvumu ekonomikas izaugsmē šajā reformā plāno no reinvestētās peļņas — ja uzņēmējs iegulda peļņu attīstībā, nodoklis par to nav jāmaksā. Tā paredzēts samazināt lielo dividenžu maksāšanu. Ministrs uzsvēra, ka, attīstot uzņēmumus, palielinās darba vietu skaits un algas. Vienkāršotāka paredzēta valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu kārtība. Noteikti arī šo iemaksu griesti gadā — 85 400 eiro gadā. Tas arī vērsts, lai veicinātu uzņēmējus un mazo algu saņēmējus aktīvāk iesaistīties sociālo iemaksu veikšanā. Stāstot par iecerēm, Arvils Ašeradens vairākkārt pieminēja Igaunijas pieredzi.
Taču uz papīra viss izskatās labi, bet, kā veiksies šajā jomā, grūti pateikt. Turklāt pagaidām tas ir tikai projekts un kaut ko reālu varēs gaidīt nākamajā gadā.
Strādā lēni
Mazpilsētas pārstāvjus gan vairāk interesēja, kad ministra raksturotā strauji augošā Latvijas ekonomika ienāks arī novados ārpus lielākajām pilsētām. Pagaidām no tā neko daudz nejūt. Viena no lielākajiem Pļaviņu novada uzņēmumiem un nodokļu maksātājiem “Pļaviņu DM” pārstāvjus interesēja sakāpinātās elektrības maksas, turklāt ekonomiski uzņēmējus gremdē uzspiestā obligātā iepirkuma komponente. Visa tā rezultātā uzņēmēji balsta “Latvenergo”, bet savu ražošanu nevar attīstīt. Tā kā ministrs šajā jautājumā nebija iedziļinājies, viņš solīja to papētīt tuvāk.
Pļaviņu uzņēmēji izteica savu neapmierinātību ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra lēno un birokrātisko darbību. Arī šajā jautājumā ministrs solīja vairāk iedziļināties. Tāpat viņam bija pārsteigums, ka pārāk ilgs laiks vajadzīgs, lai saskaņotu visus dokumentus vienkāršota objekta celtniecībai, īpaši galvaspilsētā. Turklāt ļoti vāji valstī strādā e-pārvalde, jo valsts iestādes un citas institūcijas joprojām prasa ļoti daudz dažādu izziņu papīra formā. Šos jautājumus ministrs ir gatavs turpināt “kustināt” varas gaiteņos.
Vajag kvalitāti
Lai arī Arvils Ašeradens nav izglītības ministrs, daudz diskusiju tikšanās laikā aizsākās par šo jomu. Viņš uzsvēra, ka uzmanība jāpievērš tieši izglītības kvalitātei, kas daudzās skolās ir ļoti zema.
— Latvijā joprojām jaunieši vairāk izvēlas studēt ekonomiku, psiholoģiju vai jurisprudenci. Tas nav pareizais virziens. Valstī vajadzīgi inženieri, programmētāji un citu profesiju pārstāvji. Jābeidz ražot augstskolu beidzējus, kuri pēc tam nestrādā izvēlētajās profesijās. Tas pats attiecas uz skolotājiem. Ik gadu augstskolu beidz ap 900 pedagogu, bet skolā sāk strādāt tikai kādi 200, — teica Ašaradens.
Turklāt jāpiebilst, ka vismaz Aizkraukles reģionā pēdējo desmit gadu laikā darbu nav sācis neviens skolotājs pēc augstskolas beigšanas.
Pļaviņu Mūzikas skolas direktore Dita Ārgule uzsvēra, ka augstskolas kvalitāte ir svarīga, jo arī viņai nav vajadzīgs jebkurš pedagogs, kurš vien var uzrādīt augstskolas diplomu, bet labs speciālists.
Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde atzina, ka nav vajadzīgs ražot skolotājus, bet domāt, kā sasniegt Somijas līmeni, lai, jau sākot no augstskolas, topošajiem skolotājiem būtu konkurence, stingrāka atlase un studijas sāktu šim darbam motivēti un piemēroti cilvēki. Turklāt Latvijā augstskolu ir krietni par daudz.
— Kas notiek ar skolas ēkām, kur mācības vairs nenotiek? Daudzas ēkas ir sakārtotas, un vai tās nevarētu izmantot kādas valsts institūcijas? Šobrīd tā ir pašvaldības rūpe, bet ne vienmēr izdodas atrast labāko risinājumu. Citviet redzam, ka būvē jaunu iestādi, bet visā valstī ir tik daudz tukšu ēku, — interesējās Pļaviņu novada domes vadība, kam pagaidām ministrs risinājumu neredz, bet varbūt no “augšas” to vajadzētu sākt risināt.
Nav cilvēku — nav problēmu
Nav šaubu, ka skolu optimizācija jāveic, jo nevar atļauties uzturēt izglītības iestādes ar mazu skolēnu skaitu. Līdzīga doma ir par ceļiem. Ekonomikas ministrs ir pārliecināts, ka ceļu tīkls jāpārskata un daļa mazāk izmantojamu vispār jāslēdz. Tāpat kā pie katras mājas nevarēs atļauties skolu un slimnīcu, tas pats attiecas uz sakārtotiem ceļiem. Naudas visam nepietiek. Arvils Ašeradens atzina, ka ir novadi, kas pēc iedzīvotāju blīvuma līdzinās tundrai. Vai tiešām ejam uz to mazajā Latvijā? Nav cilvēku — nav problēmu, nevajag ne skolu, ne ceļu. Šobrīd Latvijas ekonomika dzen cilvēkus ārā no Latvijas, īpaši lauku rajoniem. Vai visiem jāpārceļas uz Rīgu?
— Negribu piekrist par ekonomiku. Situācija gan pasaulē ir tāda, ka apdzīvotība mainās visur. Tendences parāda, ka apmēram 85 procentu cilvēku dzīvos pilsētās, un tādu laiku, ka cilvēki mita viensētās ar 30 hektāriem zemes, vairs nebūs nekad. Pārmaiņas ir neizbēgamas, un centri vienmēr būs spēcīgāki, — teica ministrs.
Viņš gan atkal minēja Igaunijas pieredzi, ka sakārtotā nodokļu sistēma veicināja algu pieaugumu un aizbraukušie iedzīvotāji atgriezās. To piedzīvojām arī Latvijā tā dēvētajos “treknajos” gados. Ja cilvēkiem būs konkurētspējīgs atalgojums, viņi nedomās par aizbraukšanu vai atgriezīsies. Tikai, kāda būs interese atgriezties līdz maksimumam optimizētajā valstī? Jautājumu kā vienmēr ir vairāk par skaidrām atbildēm, un joprojām nav pārliecības, ka valdība tur, augšā, maz saprot reālās cilvēku vajadzības visā Latvijā. ◆
