Kamēr daudzas valstis pirmās lielākās šī gadsimta ekonomiskās krīzes izraisītās sekas pārcietušas, bet citas ar “glābšanas riņķa” palīdzību vēl tikai lēnām ķepurojas ārā no nepatikšanām, radušās bažas par atkārtotas recesijas vilni. Viedokļi ir atšķirīgi — daļa pieļauj, ka jaunā krīze būs vēl smagāka, bet daļa uzskata, ka tas ir pārspīlēti.
Grūta ceļa priekšā
Bažas radās pēc tam, kad aizvadīto mēnešu laikā sāka “šūpoties” pasaules lielākā, proti, ASV ekonomika. Lielvarai tikai par mata tiesu izdevās izvairīties no defolta. ASV tuvāko desmit gadu laikā par vienu triljonu dolāru būs jāsamazina budžeta izdevumi, vienlaikus pieprasot valsts parāda griestu celšanu par trīs triljoniem dolāru, tā ļaujot izpildīt savas finansiālās saistības — ziņo aģentūra “Associated Press”. Rezultātā iekšējo programmu izdevumi tiks samazināti līdz zemākajam līmenim kopš prezidenta Dvaita Eizenhauera laikiem — aizvadītā gadsimta 50. gadiem. Tomēr tas nebūs pietiekami, lai radītu jaunas darba vietas, investējot tādās nozarēs kā izglītība un zinātniskā pētniecība — uzsver ASV prezidents Baraks Obama.
Pieņemtais plāns paredz apjomīgu valsts izdevumu samazināšanu, taču neskar pensiju sistēmu un veselības aizsardzību. Arī bagātākajiem valsts iedzīvotājiem nodokļi netiks celti.
B. Obama uzsvēris, ka par spīti republikāņu iebildumiem ir jālūdz ASV turīgākie iedzīvotāji un lielākās korporācijas sniegt arī savu ieguldījumu budžeta deficīta problēmas atrisināšanā nodokļu reformas ceļā.
“Bezdarba līmenis joprojām ir pārlieku augsts, savukārt ekonomika nepieaug pietiekami ātriem tempiem, un runāšana par to, ka patiesībā mēs esam pieņēmuši pareizos lēmumus un bez tiem viss būtu daudz sliktāk, nemierina tos cilvēkus, kam pašlaik nav darba,” intervijā telekompānijai “CBS” atzinis B. Obama.
Pasaulē lielākās ekonomikas izaugsme šīgada ceturtajā ceturksnī sasniegs nevis 2,5 procentus, kā teikts iepriekš, bet gan tikai vienu procentu — prognozē “JP Morgan” analītiķi.
Laikrakstā “The New York Times” publicēto ekonomikas ekspertu viedokļi saskan — šī “asins nolaišana” var būt daudz sāpīgāka, nekā tas bija pirmajā reizē. Par pamatu tam tiek norādīts, ka lielākā daļa rādītāju — bezdarba līmenis, ienākumu apjoms, ražošana, tostarp arī rūpnieciskā, — ir daudz sliktākā situācijā, nekā tas bija pirms iepriekšējās recesijas. Arī ASV izaugsme ir bijusi tik vāja, ka nav atgūtas pirmskrīzes pozīcijas, lai arī atveseļošanās tehniski sākās 2009. gada jūnijā — uzsver laikraksts.
Iepriekšējā ekonomikas krituma laikā kredītu burbulis lika amerikāņiem šķirties no saviem ietaupījumiem, taču šobrīd tiem vairs nav nekā ko zaudēt. Turklāt politiķi ir izmantojuši gandrīz visus viņu rīcībā esošos ekonomikas instrumentus, lai cīnītos ar recesiju. Četros gados — kopš iepriekšējās recesijas sākuma — ASV darbspējīgo iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par trim procentiem. Ja valsts ekonomika būtu kārtībā, darba vietu skaits pieaugtu apmēram tikpat, taču ir noticis pretējais — pašlaik ASV ekonomikā darba vietu skaits ir par pieciem procentiem mazāks, nekā tas bija pirms recesijas.
Latvija nav saliņa
“Nordea” bankas finanšu produktu speciālists Andris Lāriņš uzsver, ka tirgū šobrīd valda panika un pesimisms par globālās ekonomikas nākotni. Gadījumā, ja patērētājs pasaulē ierausies sevī, baidīsies no nākotnes, tā būs slikta ziņa Latvijas eksportam, kas ir mūsu valsts ekonomikas atveseļošanās balsts — saka A. Lāriņš.
Pēc “Swedbank” Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Harija Švarca domām, tas, vai atkārtota lejupslīde iespējama arī Latvijā, ir “sarežģītāks stāsts”, jo izdevumu mazināšana Latvijā lielā mērā ir īstenota. Taču Latvijas ekonomiku negatīvi ietekmēšot pieprasījuma kritums eksporta tirgos. “Izaugsmes tempi kritīsies, varbūt tuvosies nullei, bet nesagaidu, ka kritīsim tik strauji kā 2008., 2009. gadā,” uzskata eksperts.
“Hipo Fondu” analītiķis Aleksejs Marčenko uzskata, ka Latvijas ekonomikai pēc ārkārtīgi dziļas recesijas izdevās stabilizēt situāciju un iziet uz ekonomiskās izaugsmes ceļa eksporta dēļ — tas noturīgi pieaug jau aptuveni pusotru gadu. Tajā pašā laikā nozares, kas orientētas uz iekšējā pieprasījuma apmierināšanu, paliek ļoti vājas. Proti, Latvijai izdevās gūt labumu no atlabšanas galvenajos eksporta tirgos, tajā skaitā — Vācijā un Krievijā. Gan vienā, gan otrā valstī tika īstenotas vērienīgas ekonomikas fiskālās stimulēšanas programmas. Abas valstis guva arī netiešu atbalstu no ASV fiskālās stimulēšanas. ASV ekonomiskās prob-lēmas samazinās gan naftas cenas, gan Ķīnas eksportu uz ASV, gan Vācijas eksportu uz Ķīnu, tā samazinot pieprasījumu pēc Latvijas precēm. Tātad, lai gan Latvija nav ļoti cieši saistīta ar ASV ekonomiku, recesija ASV varētu smagi sist pa Latvijas ekonomiku, iedragājot pieprasījumu eksporta tirgos.
Arvien lielāka neziņa ir ap eiro nākotni. Eiropas akciju tirgos, kas pēdējās nedēļās jau piedzīvojuši smagus zaudējumus, pirmdien tirdzniecība sākās ar kritumu, bet zelta cena sasniedza jaunu rekordu. Investori ir nobažījušies, ka eiro zonas parādu krīze pieņemsies spēkā — raksta “The Economist”. Eiropas finanšu tirgu un eiro kursu satricinājusi nenoteiktība, kas radusies pēc tam, kad eiro zonas valstis cita pēc citas sāka cīņu ar pieaugošo valsts parādu, tādā veidā apdraudot arī zonas vienoto valūtu. Eiropas Centrālā banka šomēnes iesaistījās tirgos, sākot uzpirkt eiro zonas valstu obligācijas, lai izvairītos no situācijas, kad Itālija un Spānija vairs nespēj aizņemties tirgos un tām, tāpat kā Īrijai, Portugālei un Grieķijai, jālūdz starptautiskā palīdzība.
ES prezidents Hermans van Rompejs gan mierina: “Jauna recesija nav gaidāma ne Eiropā, ne ASV. Nav negatīva ekonomikas pieauguma perspektīvas, tāds netiek prognozēts. Pieaugums var būt zemāks, nekā gaidīts, bet mēs neparedzam negatīvu ekonomikas pieaugumu, recesiju,” žurnālistiem Briselē sacīja H. van Rompejs. Atbildot uz lūgumu komentēt Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī un Vācijas kancleres Angelas Merkeles aicinājumu vadīt eiro zonas ekonomisko valdību, kuru viņi ierosinājuši izveidot, H. van Rompejs teica: viņam jau ir šāda loma. Eiro zonas samits oktobrī “lems par eiro zonas ekonomikas pārvaldības jauno institucionālo arhitektūru”, sacīja H. van Rompejs.
N. Sarkozī un A. Merkele grib stiprināt finanšu plānošanu 17 valstu blokā, kurā vienotā valūta ir eiro, bet kuram jāstājas pretī pieaugošajai parādu krīzei. Tādēļ H. van Rompejam lūgts uzņemties vadošo lomu.
Analītiķi cerēja, ka viņi ierosinās ideju par vienotu eiro zonas obligāciju izlaidi, ar ko varētu segt zonas valstu parādus. Tomēr šāds scenārijs nenotika — abi spēcīgāko eiro zonas ekonomiku līderi sacīja, ka pašlaik finanšu grūtībās nonākušajām eiro zonas valstīm atvēlētie līdzekļi ir pietiekami. Tā vietā, lai uzkrautu lielāku nastu Vācijas nodokļu maksātājiem vājāko zonas ekonomiku, piemēram, Grieķijas atbalstam, A. Merkele un N. Sarkozī aicināja ievērot stingrāku fiskālo disciplīnu. Viņi arī rosināja, lai visas eiro zonas valstis līdz 2012. gadam savās konstitūcijās noteiktu budžeta deficīta limitus, kā to ir izdarījusi Vācija.
Eiro nav debesmanna
Čehijas prezidents Vāclavs Klauss atzinies, ka nav izbrīnīts par pašreizējo parādsaistību krīzi eiro zonā, piebilstot, ka Čehijas pievienošanās eiro zonai nav apspriešanas vērts jautājums. “Vienotas Eiropas valūtas ieviešana bija eksperiments, kuram lemts izgāzties,” paziņoja V. Klauss. Čehijas līderis gan atzina, ka gandarījums par to, ka viņam bijusi taisnība, nav nekāds, jo upuris ir gan viņš, gan miljoniem eiropiešu. Jautāts par pareizāko rīcību,
V. Klauss norādīja: labākais risinājums ir padarīt eiro zonu mazāku, jo, viņaprāt, krīzes iemesls ir neviendabīgo eiro zonas valstu piespiedu piesaistīšana vienotai valūtai. Kā apgalvoja Čehijas prezidents, šo neviendabību var novērst, samazinot eiro zonas valstu skaitu vai veicot “brutālu homogenizāciju”. Būdams demokrāts, pats V. Klauss atbalsta pirmo variantu.
“Citu valstu pieredze liecina, ka var aizmirst par eiro kā par kaut kādu debesmannas nesēju”, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” atzīst Eiropas Parlamenta deputāts ekspremjers Ivars Godmanis. “Eiro zonā mēs esam tikai novērotāji, nevis mūzikas spēlētāji. Tas nozīmē, ka tu esi zināmā mērā pakļauts. Tagad mēs gan arī esam pakļauti, jo esam cieši piesējušies. Bet mums vēl paliek pēdējā iespēja — atsaistīties,” norāda ekspremjers. Viņaprāt, investīciju ienākšanai esot divi nosacījumi: augsti kvalificēts, konkurētspējīgs, bet zemu apmaksāts darbaspēks, “kas parasti neiet kopā”, un valdībai jābūt tādai, kas, pat neņemot vērā ES liegumus, “spēj zem galda atbalstīt šo investoru”.
I. Godmanis novērojis, ka Lielbritānijā novērojama pretdarbība eiro stabilitātes saglabāšanai. “Paskaties, ko dara angļi. Viņi — “Financial Times”, “Economist”, angļu valdība — konsekventi cīnās visiem spēkiem, lai tas eiro nobruktu. Es redzu, kā tas notiek parlamentā. Angļu deputāti pat neizliekas, ka viņus interesētu eiro liktenis.”
