Šobrīd nepieciešams pārstrukturēt valsts ekonomiku un veicināt to nozaru attīstību ilgtermiņā, kas turpmāk būs tās stūrakmeņi, jo sevi ir izsmēluši līdzšinējie virzītāji — privātais patēriņš un nekustamais īpašums.
Šobrīd nepieciešams pārstrukturēt valsts ekonomiku un veicināt to nozaru attīstību ilgtermiņā, kas turpmāk būs tās stūrakmeņi, jo sevi ir izsmēluši līdzšinējie virzītāji — privātais patēriņš un nekustamais īpašums.
Turpmākā privātā patēriņa samazināšana vairs nebūtu ieteicama, ierobežot vajadzētu valsts pārvaldes izdevumus, bet investīcijas nepieciešamas izglītībā, tehnoloģijās, infrastruktūras projektos, eksporta garantijās u. tml.
Patēriņa ierobežošana nav vēlama kaut vai tāpēc, ka Latvijā vēl nav tādas nozares, kas varētu kompensēt straujo iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu. Inflācijas turpmākie līmeņi būs atkarīgi no pasaules cenām un izmaiņām administratīvi regulētajās cenās, jo pēkšņā patēriņa samazināšanās un cenu korekcijas atsevišķām precēm un pakalpojumiem norāda, ka iekšējā pieprasījuma diktētais “cenu rallijs” tuvojas maksimumam.
Tomēr pastāv bažas, ka vienāno nākamajiem ceturkšņiem IKP pieaugums attiecībā pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni varētu būt negatīvs — objektīvie un psiholoģiskie faktori pārāk ātri bremzē privāto patēriņu. Turklāt rudenī, iespējams, gaidāms cenu kāpums dabasgāzei, un, ņemot vērā gāzes plašo izmantošanu mājsaimniecību un uzņēmumu vajadzībām, kā arī līdzšinējo pieredzi ar agresīviem dabasgāzes celšanas plāniem un augsto mazuta cenu, maz ticams, ka enerģijas izmaksu kāpums jaunajā apkures sezonā būs tikai margināls.
Līdz gada beigām nodrošināt gada inflāciju, kas būtu mazāka par 10% un 12 mēnešu vidējo inflāciju mazāku nekā 15%, nav reālistisks mērķis, jo jāņem vērā arī cenu kāpums pārtikai un degvielai. Neskatoties uz ekonomiskajām problēmām, saglabājušies pozitīvi Latvijas eksporta rādītāji, proti, vērojams eksporta pieaugums un importa samazināšanās, līdz ar to ir samazinājies arī ārējās tirdzniecības un tekošā konta deficīts. Palielinājušies arī eksporta apjomi uz NVS un Eiropas Savienības valstīm, turklāt ES ekonomika salīdzinoši mierīgi pārvar pasaules ekonomisko krīzi.
