Izlasot “Staburagā” ziņu par diviem Aizkraukles rajonā bez vēsts pazudušajiem pusaudžiem, sēreniete Skaidrīte Andersiņa pastāstīja nesen piedzīvoto traģikomisko gadījumu par to, ka tā var notikt ar ikvienu no mums, nemaz neaizejot tālu no mājām.
Izlasot “Staburagā” ziņu par diviem Aizkraukles rajonā bez vēsts pazudušajiem pusaudžiem, sēreniete Skaidrīte Andersiņa pastāstīja nesen piedzīvoto traģikomisko gadījumu par to, ka tā var notikt ar ikvienu no mums, nemaz neaizejot tālu no mājām.
Iekrīt akā
Sērenes pagasta “Lazdu” māju saimniece stāsta, ka puskilometra attālumā ir sagruvusi māja, kur agrāk bijusi liela saimniecība, taču tagad par bijušo vēsta vien milzīgie ķiršu koki. “Šogad padevusies laba ķiršu raža, tāpēc kādā pēcpusdienā paņēmu spaini un gāju lasīt ogas. Sagruvušās mājas saimnieks dzīvo Rīgā, un jau daudzus gadus viņu neinteresē, kas notiek ar īpašumu un tā apkārtni. Gājām divatā ar Bariju — manu vilku sugas jaukteni, jo bez viņa nekur neeju. Suns kā jau suns — skrēja man krietnu gabalu pa priekšu, te pēkšņi izdzirdēju viņu žēlā balsī iesmilkstamies. Nevarēju ātri paskriet un, nonākot līdz tai vietai, no kurienes skanēja suņa rejas, ieraudzīju, ka viņš iekritis akā.
Visapkārt klusums
Aka ieaugusi garā zālē, tā ir apmēram piecus metrus dziļa, un tajā vēl apmēram metra līmenī ir ūdens. Steigā meklēju kokus un zarus, ko iesviest, lai Barijam būtu, aiz kā aizķerties, kamēr pati devos pēc kāpnēm. Iedomājieties tikai — es savā vecumā (Skaidrītes kundzei esot “tā ap 70″ — aut.) novilku kleitu un pārsviedu pāri akai, lai Barijs domātu, ka esmu tepat,” stāsta Skaidrītes kundze. Ceļš no pamestā ķiršu dārza tālu, līdz Skaidrītes kundzes mājām puskilometrs, bet tuvākie kaimiņi — nomaļus. Suņa rejas nevar dzirdēt tālāk par pārsimt metriem. “Un kas sadzirdētu mani, ja suņa vietā akā būtu iekritusi es? Neviens! Tik nomaļā vietā cilvēki reti staigā, tomēr vietējie, arī bērni šad tad nāk palasīt ogas. Vaļējā akā ievelties var ikviens, un ne bērni, ne vecāki cilvēki pašu spēkiem no piecus metrus dziļās akas nevarētu tikt laukā. Tā cilvēki var pazust bez vēsts, pat neaizejot tālu no mājām,” pārliecināta sēreniete.
Glābšanas operācija ieilgst
Atnesusi vienas kāpnes, kas izrādījās par platām un nelīda akā iekšā, Skaidrītes kundze devās pie kaimiņa pēc citām. Glābšanas operācija ilga apmēram trīs stundas, un saimniecei vēl tagad acu priekšā rēgojas Barija izmisuma pilnais skatiens no akas dibena: “Viņam ap acīm ir dzeltenīgi aplīši, kas līdzinās brillītēm, un tā viņš uz mani lūdzoši lūkojās.” Ielikusi akā kāpnes, taču tās izrādījušās apmēram metru īsākas, nekā vajadzīgs. “Vienā mirklī Barijs bez mudināšanas pats uzkāpa pa akā ielaistajām kāpnēm, man viņš bija tikai jāizceļ,” stāsta suņa saimniece. Skaidrītes kundze tagad uz notikušo raugās kā uz traģikomisku atgadījumu, par ko var pasmieties, taču brīžos, kad iedomājas, ka pati varēja iekrist akā, kļūst baisi. “Domāju, ka tā ir māju saimnieku bezatbildība. Paši dzīvo tālu prom no pamestajiem īpašumiem, nerūpējas par tiem, taču tie arvien vairāk apdraud vietējos iedzīvotājus. Droši vien pie daudzām pamestām un pussagruvušām saimniecības ēkām ir vaļējas akas bez brīdinājuma zīmēm. Visvairāk baidos par bērniem, jo, iekrītot tādā akā, paša spēkiem ārā nevar izkļūt,” pārliecināta sēreniete.
