Andreja Upīša Skrīveru bibliotēkā gatavojas kārtējai akreditācijai. Tā paredzēta jūnijā. Kopš pagājušās, kas bija pirms pieciem gadiem, izremontēta bibliotēkas un kāpņutelpa, katru gadu palielinās novada domes atvēlētā naudassumma jaunu grāmatu iegādei.
Lasa Andreja Upīša vēstules
Skrīveru novada bibliotēkas pirmsākumi rodami ap 20. gadsimta 20. gadiem, kad te darbojās Skrīveru kultūras biedrība. Dažas grāmatas ir saglabājušās līdz šodienai, vecākās no tām izdotas Leipcigā 1897. gadā. Biedrības zīmoga attēlu, nedaudz pārveidotu, bibliotēka lieto joprojām. Saglabāta arī bibliotēkas tehnika — lenšu, kasešu magnetofoni, Andreja Upīša dāvinājums: iesieti literārā mēnešraksta “Karogs” eksemplāri.
Ēka, kurā pašlaik izvietota Skrīveru “gaismas pils”, celta 1927. gadā, bet grāmatas turp no tagadējās novada domes ēkas atgādātas 1974. gadā. Pirms tam abonementa lasāmviela glabājas tur, kur tagad ir novada domes priekšsēdētāja kabinets. Kopš 70. gadiem bibliotekāre, bet no 1990.gada iestādes kolektīva vadītāja ir Karmena Ulpe.
Šajā laikā savākts arī plašs novadpētniecības materiāls — 24 biezas mapes par dažādām novada darbības jomām. Informācija lieti noderēja Dainas Vancānes — Viļumas grāmatas “Skrīveru stāsti” tapšanā. Citreiz, piemēram, nejauši grāmatā uzietas Andreja Upīša vēstules viņa jaunības draugam izmantotas Andrejdienas pasākumā. Bib-
liotēkas apmeklētāji vēstules lasījuši skaļi, un pasākums izdevies līdzīgs teātra izrādei. Pašlaik kopā ar saviem lasītājiem bibliotekāri piedalās Letonika.lv rīkotajā erudīcijas konkursā un kopīgi meklē atbildes uz nebūt ne vieglajiem jautājumiem.
Četri tūkstoši nav daudz
Ik gadu bibliotēkā reģistrēts ap 750 lietotāju. Viņi gada laikā veic ap 7300 apmeklējumu, saņemot vidēji 10 600 grāmatu. Ņemot vērā lasītāju vēlmes, pērn grāmatu plaukti papildināti ar 457 jaunieguvumiem, no kuriem 170 ir dāvinājumi. Arī šogad par 426 eiro nopirktas pirmās 40 grāmatas. Diemžēl joprojām aktuāls ir neatdoto grāmatu jautājums. Viens no iemesliem ir lasītāja pārcelšanās uz citu dzīvesvietu vai ļaunākajā gadījumā — viņš miris. Gada sākumā veiktā inventarizācija atklāja — vairāku gadu laikā tā sauktajos brīvpiekļuves apstākļos pazudis 16 grāmatu jeb vienkārši ir nozagtas. To nav ne plauktā, ne izsniegto grāmatu sarakstā. Žēl, jo tās pārsvarā ir grāmatas no lasītavas.
Bibliotēkas vadītāja, salīdzinot grāmatu izmaksas, teic, ka ik gadu tās kļūst dārgākas, tagad jau vidēji 10 eiro par grāmatu. Arī populārais “Lata romāns” vairs neatbilst nosaukumam, jo lata vietā maksā vairāk kā 2 eiro. Tāpēc šogad atvēlētā summa — 1200 eiro avīžu un žurnālu abonēšanai un ap 3000 eiro jaunajām grāmatām — nemaz tik liela nav.
Lasītājam jākļūst apzinīgākam
Lai atvieglotu un pilnveidotu bibliotēkas darbu, tās darbinieki cītīgi strādā, lai visas grāmatas ievadītu elektroniskajā informācijas uzskaites sistēmā “Alise”. Pagājušā gada beigās eiro ieviešanas dēļ visas grāmatas nācās pārcenot. Tas nozīmēja pārcilāt katru no 12 000 vienību. Katru izdevumu rūpīgi apskatot, varēja izvērtēt, vai tas nav bojāts, vai to iespējams labot, vai arī grāmata jānoraksta. Tad arī atklāja nepatīkamas lietas — izgrieztas fotogrāfijas, visbiežāk no grāmatām ar ceļojumu aprakstiem. Gadoties arī ļoti netīras, sasvītrotas, aplietas ar kādu šķidrumu. Nav grūti atrast vainīgo lasītāju, un gadās, ka turpmākā piekļuve grāmatām šādam nevīžam ir jāliedz. Ja viena cilvēka dēļ jānoraksta vairākas grāmatas, labāk lai šāda lasītāja nav.
Kā cīnīties ar ilgstošiem parādniekiem? Efektīva varētu būt programmas “Alise” izmantošana. Tā uzlabotu darbu ar kavētājiem, automātiski uzrādot lasītājus, kuri laikus nenodod grāmatas, sūtot atgādinājumus uz e — pastu. Būs redzams, ko lasītājs ņēmis lasīt, vai nav parādnieks citā bibliotēkā. Savstarpēji sadarbojoties, ļaunprātīgajiem parādniekiem varētu liegt piekļuvi grāmatām visās bibliotēkās.
Datorus izmanto
retāk
Mainījies ir to bibliotēkas apmeklētāju loks, kuri izmanto te izvietotos datorus. Tie kļuvuši daudz sasniedzamāki citviet, un arī plašākā piekļuve bezvadu internetam atsijājusi daļu jauniešu. Tas, cik bieži kāds atnāk izdrukāt lidmašīnas biļetes, liecina, ka lasītāju skaits sarūk arī tādēļ, ka joprojām daudz skrīveriešu izbrauc uz ārzemēm. Viņu vietā biežāk nāk pensionāri ar lūgumu palīdzēt izprast internetbankas darbību. Citi būtiskākie lūgumi — palīdzēt noslēgt jauno vai pārslēgt esošo elektrības patēriņa līgumu, izveidot jaunu e — pastu, izdrukāt dažādu pakalpojumu rēķinus. Vairāki cilvēki nākot un sakot: man teica — ejiet uz bibliotēku, tur jums palīdzēs! ◆
